Balsošana valdība sēdē nenotika, un šāds lēmums pieņemts vienprātīgi, informēja premjere, solot piektdien publiskot sēdes protokllēmumu, kas vēl tiek tehniski sagatavots.
Sākotnējie nosacījumi bija valstij neizdevīgi
Premjere atklāja, ka ministrijai jāpapildina līgums ar nosacījumu, ka investors ir atbildīgs par starptautisko organizāciju, īpaši Eiropas Savienības noteikto sankciju režīma ievērošanu. Šāds nosacījums apmierinājis tiesībaizsardzības iestādes, Iekšlietu un Ārlietu ministrijas.
Sākotnējā līguma variantā nosacījumi bija valstij neizdevīgi, atzina satiksmes ministra pienākumu izpildītājs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”). Pašlaik gan liela daļa līguma nosacījumi laboti.
Tāpat šajā laikā “izdarīts milzīgs darbs”, lai pārbaudītu informāciju par citiem iespējamiem investoriem. Taču, to pārbaudot, labāks variants nav atrasts, atzina Straujuma.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš atzina iepriekš izskanējušo, bet oficiāli neapstiprināto informāciju, ka līguma sākotnējā variantā piesaistītajam investoram bija paredzētas veto tiesības. Taču nu šādas tiesības līgumā neesot.
Iecerētā līguma jaunajai redakcijai savu piekrišanu esot devis arī potenciālais investors, apliecināja Ozoliņš.
Tiešā veidā flotes iegādi neietekmēs
Valdība tiešā veidā nevarēs iejaukties uzņēmums “airBaltic” vadības darbā, izvēloties lidmašīnas aviosabiedrības flotei. Tātad pārliecības, ka “airBaltic” nepirks Krievijā būvētās “Suhoi” lidmašīnas nav. “Akcionāru līgums neparedz nekādu lidmašīnu piegādi. Attiecīgi tā ir tikai [lid]sabiedrības vadības kompetence un atbildība. Arī valdība nevar norādīt, kā konkrēti rīkoties [lid]sabierdrības valdei, kā veikt ikdienas komercdarbību,” norādīja Kozlovskis.
Tomēr valdība varēs sekot līdzi tam, lai lēmums tiktu pieņemts atbilstoši akcionāru interesēm un arī saskaņā ar Latvijas starptautiskajām saistībām, norādīja Kozlovskis.
“Mēs, piesaistot starptautisko auditorkompēniju, veiksmi divus izvērtējumus. Pirmais – laika periodam no 2011.gada, vai [lid]sabiedrības vadība, kas ir valde un padome, ir darbojusies atbilstoši komerclikuma principiem, nodrošinot labākā intereses [lid]sabiedrībai. Otrs vērtējums būs par investora piesaistes procesu, vai tas bijis atbilstošs valsts interesēm un veikts, maksimāli sasniedzot labāko rezultātu,” norādīja Kozlovskis.
Kozlovskis arī piebilda, ka “audita rezultāta nav izslēgta jebkuras personas un amatpersonas vērtējums un atbildība”.
Līdztekus akcionāra līguma projekta apstiprināšanai valdība arī uzdevusi Satiksmes ministrijai vērtēt līdzšinējo investora piesaistes procesu, tostarp uzņēmuma valdes un padomes atbildību.
Valdības sēdē piedalījās arī "airBaltic" pārstāvji, ģenerālprokurors, Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji.
Straujuma gan apliecināja, ka investors aviokompānijai ir nozīmīgs, tajā pašā laikā iepriekš, 3.novembrī, pieņemtas lēmums ir īstermiņa risinājums. Valdība uzdeva Satiksmes ministrijai kopā ar starptautisko konsultantu piesaistīt stratēģisko investoru.
Jau vēstīts, ka novembra sākumā valdība sēdē aiz slēgtām durvīm pēc vairāk nekā četru stundu diskusijām akceptēja finanšu konsultanta "Prudentia" atrasto investoru Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Nākamajā dienā premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) nolēmusi pieprasīt satiksmes ministra Anrija Matīsa (“Vienotība”) demisiju.
Apstiprinātais investors ir Vācijas pilsonis Ralfs Dīters Montāgs-Girmess - viņš aviokompānijā ieguldīs 52 miljonus eiro, bet valsts - 80 miljonus eiro. Montāgs-Girmess jau ilgus gadus ar biznesu nodarbojas Krievijā, un viens no tiem ir saistīts ar Krievijā ražoto lidmašīnu pārdošanu. Intervijā Krievijas žurnālam „Medveģ” 2010.gadā viņš atzina, ka savulaik bijis Vācijas izlūkdienesta darbinieks, tomēr, redzot, ka aukstais karš esot beidzies, nolēmis pievērsties biznesam.
Straujuma pagājušajā nedēļā uzdeva Satiksmes ministrijai (SM) nekādus līgumus saistībā ar investora piesaisti nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" neslēgt. Vienlaikus SM bija uzdots nākt klajā ar iespējamajiem risinājumiem – alternatīvām, kā iespējams rīkoties bez iepriekš akceptētā investora piesaistes. Bet pirmdien, 16.novembrī, atkārtoti skatot likumprojektu "Par valsts budžetu 2016.gadam", valdība atbalstīja priekšlikumu no Valsts kases aizdot nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" 80 miljonus eiro.
