ĪSUMĀ:
- Valdība vienojās par atbalstu uzņēmējiem Covid-19 seku mazināšanai.
- Valdība par miljardu eiro palielinās budžeta deficītu un šo naudu novirzīs atbalstam.
- Ar Covid-19 saistītās darba nespējas lapas jau no atvēršanas brīža apmaksās valsts.
- Lai pasargātu no atlaišanas un bezalgas periodiem, ieviesīs dīkstāves regulējumu.
- Dīkstāves laikā valsts maksās 75% no algas, griesti būs 700 eiro.
- Dīkstāves atbalsts būs pieejams valdības noteiktajās nozarēs.
- Par dīkstāves regulējuma kārtību valdība lems ceturtdien.
- Uz dīkstāves laiku plāno atcelt īres maksu slēgto skolu ēdinātājiem.
- Apsver iespēju neiekasēt soda procentus par aizkavētiem komunālajiem maksājumiem.
- Noteiktajās nozarēs būs ieejamas “nodokļu brīvdienas” – atlikt nomaksu uz 3 gadiem.
- VID no 1. aprīļa atmaksās PVN 30 dienu laikā no deklarācijas iesegšanas brīža.
- Pašnodarbinātie var nemaksāt IIN avansu, par to nebūs nokavējuma naudas.
- Visiem uzņēmumiem pagarina gada pārskata iesniegšanu līdz 31. jūlijam.
- Valdība arī paredz krīze skartajiem uzņēmumiem kredīta galvojumus un aizņēmumus.
- Aizņēmumu un galvojumu programmas vēl jāsaskaņo ar EK.
- Reirs: Iespējama ES fondu izmantošana, novirzot nozarēm, kurām tas vajadzīgs.
Lai kaut nedaudz palīdzētu Covid-19 krīzē cietušajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem, valdība plāno par vienu miljardu eiro palielināt budžeta deficītu un šos līdzekļus novirzīt atbalsta mehānismiem.
Otrdien, 17. martā, valdība nolēma, ka Covid-19 radīto seku novēršanai sociālajā un uzņēmējdarbības jomā nepieciešama rīcība četros virzienos.
Ar Covid-19 saistītās darba nespējas lapas jau no to atvēršanas brīža apmaksās valsts.
“Ja slimības lapā būs noteikts, ka slimība ir saistīta ar Covid-19 vīrusu vai tiek noteikta karantīna saistībā ar vīrusu, tātad personai, kas ir bijusi kontaktā ar saslimušo, slimības lapa tiek izrakstīta B lapa, tas nozīmē, ka valsts apmaksās slimības lapu, un šo slogu noņemsim no darba devējiem,” skaidroja labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”).
Šī atbalsta izmaksas būs atkarīgas no tā, cik būs saslimušie, mēs rēķinājām, ja tie būs 10%, tie būtu 57 miljoni eiro, atzina Petraviča.
Lai no atlaišanas vai ilgstoša bezalgas perioda pasargātu krīzē iekļuvušo uzņēmum darbiniekus, valdība piedāvā ieviest dīkstāves regulējumu.
Ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē un šāda darba devēja rīcība ir tiešā cēloņsakarībā ar valdības noteiktiem pasākumiem, kas saistīti ar Covid-19 seku novēršanu,
darba devējam no valsts budžeta līdzekļiem tiek kompensēta un izmaksāta atlīdzība darbiniekam.
Mehānisms tiks paredzēts valdības noteiktās nozarēs strādājošiem uzņēmumiem. Tā ieviešanas nosacījumus un atlīdzināmos apmērus izstrādās Ministru prezidenta uzdevumā izveidota vadības grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam finanšu ministra Jāņa Reira vadībā.
Reirs norādīja, ka Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai ceturtdien valdības ārkārtas sēdē virzīs priekšlikumu par atbalstu uzņēmumiem krīzes radītas dīkstāves gadījumā, proti,
Covid-19 visvairāk skartajās nozarēs strādājošo uzņēmumu darbiniekiem valsts maksās 75% no strādājošā darba algas, nosakot izmaksātās summa griestus 700 eiro apmērā.
Nozares, kurām varētu tikt sniegts šāds atbalsts, tiks noteiktas FM, sadarbojoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, tomēr jau tagad ir zināms, ka valdība šo ceturtdien varētu lemt par šāda veida palīdzības sniegšanu viesmīlības nozares uzņēmumiem, tostarp viesnīcām un restorāniem.
Pēc finanšu ministra stāstītā, minētais atbalsts varētu tikt piemērots no brīža, kad Ministru kabinets valstī izsludināja ārkārtējo situāciju, tātad ar 12. martu.
“Daļa uzņēmumu ir gatava maksāt šo dīkstāvi, un mēs palīdzēsim tiem, kuri nevar maksāt. Tur ir tā mana sajūta par solidaritāti, tā ir lielāka solidaritāte nekā 2008. gadā, - ja mums vajadzēs palīdzēt tiem, kam nav vajadzīga palīdzība, tiem, kam vajag, būs mazāk,” norādīja Reirs.
Tiesa, daļā uzņēmumu darbinieki jau ir atlaisti vai devušies bezalgas atvaļinājumā.
“Ja ir bezalgas atvaļinājumi, būs pārrunas ar darba devējiem un to var mainīt. Tie, kas būs atlaisti, ja viņi būs stājušies uzskaitē Nodarbinātības valsts aģentūrā, tad viennozīmīgi viņi saņems tos pabalstus, kas viņiem pienākas,” piebilda ministrs.
Vēl valdība plāno uz dīkstāves laiku atcelt īres maksu ēdinātājiem, kas strādā slēgtajās valsts un pašvaldības skolās, kā arī apsver iespēju neiekasēt soda procentus par aizkavētiem komunālo pakalpojumu maksājumiem.
Papildus esošajiem risinājumiem valdība noteiks
iespēju nokavēto nodokļu maksājumu samaksu valdības noteiktajās nozarēs sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trīs gadiem, ja termiņa nokavējums radies Covid-19 ietekmes rezultātā.
Šāds regulējums vēl jāiestrādā normatīvajā regulējumā un jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Tas tiks attiecināts ne tikai uz nodokļu maksātājiem, kuriem radušās (radīsies) grūtības ar aktuālo nodokļu maksājumu samaksu, bet arī uz nodokļu maksātājiem, kuriem jau šobrīd ir piešķirts kāds no nodokļu samaksas termiņa pagarinājumiem saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām un tiem radušās grūtības ar attiecīgo maksājumu segšanu.
Lai pārkvalificētos jaunajam nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, nodokļu maksātājam ir jāatbilst nosacījumam – nodokļu maksātājs veic aktīvu sadarbību ar nodokļu administrāciju, kā arī jābūt iesniegtam motivētam iesniegumam ar lūgumu piešķirt atlikušajam (nesamaksātajam) nokavētajam nodokļu maksājumam jauno nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Piešķirot minēto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nokavējuma nauda par visu nokavējuma periodu nodokļu maksātāja nokavētajiem nodokļu maksājumiem netiks aprēķināta.
Valdība arī nolēma veicināt naudas līdzekļu atgriešanu uzņēmējiem, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus,
atmaksā apstiprināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu visiem nodokļu maksātajiem 30 dienu laikā pēc PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa,
tās neuzkrājot līdz taksācijas gada beigām, nosakot, ka tas stājas spēkā 2020. gada 1. aprīlī.
Attiecīgi plānots atgriezt arī to apstiprināto PVN summu, kura šobrīd tiek uzkrāta līdz 2020. gada beigām, saskaņā jau ar iesniegtajām PVN deklarācijām par 2020. gada janvāri un februāri. Norma par PVN ātrāku pārmaksu var tikt pārskatīta ar 2021. gadu, ja tiek konstatēti pamatoti iemesli.
Ņemot vērā ārkārtas situāciju Latvijā un citur pasaulē un tās rezultātā radīto ekonomiskās aktivitātes kritumu, veicot grozījumus normatīvajā regulējumā, paredzēts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa
(IIN) maksātāji, kas veic saimniecisko darbību, 2020. gadā var neveikt IIN avansa maksājumus (par to neveikšanu netiks rēķināta nokavējuma nauda).
Kā papildu piesardzības pasākumu paredzēts nodrošināt iespēju visiem uzņēmumiem pagarināt gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu vismaz līdz 31. jūlijam.
Par konkrētām problēmām, kas radušas ar nodokļu nomaksu saistībā ar Covid-19 krīzes situāciju, uzņēmējiem ir nekavējoties jāsazinās ar Valsts ieņēmumu dienestu, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
Valdība arī paredzēja Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem atbalsta instrumentus – kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam, ko nodrošinās valsts attīstības finanšu institūcija “Altum”. Programmas vēl nepieciešams saskaņot ar Eiropas Komisiju.
Garantiju nosacījumi (programmā uz katriem 10-15 miljoniem eiro riska seguma ir iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā):
- Atbalstāmais uzņēmums - mazie un vidējie komersanti, lielie uzņēmumi;
- Nav nonācis finanšu grūtībās līdz Covid-19 krīzei;
- Garantijas apmērs līdz 50%;
- Garantijas maksimālā summa līdz 5 miljoniem eiro vienam uzņēmumam;
- Garantijas maksimālais termiņš ir līdz 10 gadiem;
- Garantija tiek izsniegta par esošām saistībām (investīciju aizdevumi, finanšu līzingi), kredītiestādei atliekot pamatsummas maksājumus līdz diviem gadiem;
- Garantija var tikt izsniegta arī par apgrozāmo līdzekļu aizdevumu līdz trīs gadiem (gan uzņēmumam uzņemoties jaunas saistības, gan restrukturizējot esošo kredītiestādes piešķirto apgrozāmo līdzekļu aizdevumu).
Aizdevumu nosacījumi krīzes risinājumam (programmā uz katriem 25 miljoniem riska seguma iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā):
- Atbalstāmais uzņēmums - mazie un vidējie komersanti, lielie uzņēmumi;
- Nav nonācis finanšu grūtībās līdz Covid-19 krīzei;
- Aizdevums jaunu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai;
- Maksimālā summa līdz 1 miljonam eiro vienam uzņēmumam;
- Maksimālais termiņš līdz 3 gadiem;
- Pamatsummas labvēlības periods (grace) līdz 12 mēnešiem;
- Būtiski samazinātas nodrošinājuma prasības;
- Samazināta/subsidēta % likme.
Reirs arī informēja, ka ir apsverama iespēja par Eiropas Savienības fondu izmantošanu Covid-19 radītās situācijas risināšanā - ja vēl nav noslēgts līgums par fonda naudas izmantošanu, naudu var novirzīt uzņēmumiem vai nozarēm, kuriem tā nepieciešama.
KONTEKSTS:
Jaunais koronavīruss ''SARS-CoV-2'' un "Covid-19" sāka izplatīties 2019. gadā Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka "Covid-19" sasniedzis globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Eiropā, atcelti masu pasākumi, kā arī slēgtas skolas un citas iestādes, lai ierobežotu "Covid-19" izplatīšanos.
Latvijā pirmoreiz «Covid-19» vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 13. marta līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu.
