Jautājumu sēdes laikā atlikt aicināja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks sadarbības jautājumos Guntis Blumbergs ("Latvijai un Ventspilij"), Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs, ostu komersantu pārstāvis Rihards Strenga, advokātu biroja "Cobalt" pārstāvis Lauris Liepa, LDDK viceprezidents Vasilijs Meļņiks.
Reforma paredz likvidēt Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldes, un to uzdevumus uzticēt jaundibinātiem valsts uzņēmumiem. Satiksmes ministrija uzsver, ka tas samazinās politisko ietekmi ostu pārvaldībā.
Tomēr reformas pretinieki uzskata, ka ieguvumi nav skaidri. Pret reformu Ministru kabineta sēdē iebilda virkne organizāciju, uzsverot, ka tā nav izrunāta.
“Nav panākta saskaņojuma ne ar nozari, ne ar sociālajiem sadarbības partneriem, ne ar pašvaldības organizācijām. Es domāju, visi ir labi izglītoti un saprot, ka tieši pandēmijas laikā ir ļoti saspringta ģeopolitiskā un ģeoekonomiskā situācija, un mēs tik nozīmīgu reformu vienkārši virzām politiski,” valdības sēdē pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs.
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns sacīja, ka “steiga šeit ir lieka. Ir vajadzīgas šīs sarunas ar ekspertiem, ar uzņēmējiem, ir iespējams runāt, protams, arī ar darbiniekiem, jo viņu darbavietas ir arī apdraudētas”.
Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) piekrita ostu reformu vēlreiz apspriest ar nozares organizācijām un valdībā to vēlreiz skatīt pēc divām nedēļām.
Pret reformas atlikšanu iebilda Jaunās konservatīvās partijas ministri. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns teica, ka tā ir iespēja reformas pretiniekiem vēl iebāzt kāju durvīs.
Ministri gan bija vienisprātis, ka garas diskusijas par izmaiņām ostu pārvaldībā notiks arī Saeimā, kas likuma grozījumus skatīs pēc valdības.
Koalīcijas partijas iepriekš vienojušās, ka izmaiņas skars Rīgas un Ventspils ostas, taču Liepājas osta pagaidām turpinās strādāt tāpat kā līdz šim.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītās Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātā reforma paredz, ka Rīgā un Ventspilī brīvostas pārvaldes aizstās jaunas valsts kapitālsabiedrības. Ventspilī šāds uzņēmums dibināts jau vairāk nekā pirms gada ar nosaukumu “Ventas osta”. Steigties toreiz mudināja brīvostas pārvaldei uzliktās ASV sankcijas, kuras bija spēkā aptuveni nedēļu. Ministrijas ieskatā kapitālsabiedrību pārvaldības modelis ostām dos politisko neatkarību.
Uzņēmuma padomes locekļus un valdi plānots meklēt atklātos konkursos.
Koalīcijas partiju pārstāvji pēc iknedēļas sanāksmes norādīja, ka par ostu reformu diskutēts jau ilgi, un tagad tai panākts visu partiju atbalsts.
Pēc valdības lēmuma izmaiņas ostu likumā skatīs Saeima. Paredzams, ka diskusijas arī parlamentā būs garas, jo pret reformu ir daudz iebildumu gan no pašvaldību, gan uzņēmēju organizācijām.
Galvenokārt kritika ir par to, ka neesot skaidri saprotami ostu reformas ieguvumi, kā arī ministrija neesot uzklausījusi visas iesaistītās puses.
Valdību veidojošie politiskie spēki sēdē 15. martā pēc ilgām diskusijām vienojās straujāk virzīt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) rosināto lielo ostu reformu Rīgā un Ventspilī. Koalīcijas partneri vienojās atbalstīt Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto variantu. SM vēlas iecerēto modeli ieviest arī Liepājas ostā, taču par to partijas pagaidām nav vienojušās.
