Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) pirms likuma grozījumu skatīšanas valdības sēdē atzīmēja: šis likumprojekts ir viens no apjomīgākajiem, jo tas paredz darbaspēka nodokļa samazinājumu un progresivitātes ieviešanu.
Ministre klāstīja, ka ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā IIN likme būs mazāka nekā pašlaik, proti, 20%, ienākumiem no 20 001 līdz 55 000 eiro gadā tiks saglabāta pašreizējā – 23% – IIN likme, bet ienākumiem virs 55 000 eiro – IIN likme būs 31,4%.
Tāpat likumprojekts paredz paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu, atsakoties no neapliekamā minimuma atmaksas nākamajā gadā, to piemērojot pilnā apmērā tekošajā gadā.
- 2018.gadā neapliekamo minimumu plānots palielināt līdz 200 eiro ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī. Ienākumiem no 440 eiro līdz 1 000 eiro mēnesī neapliekamais minimums atbilstoši formulai pakāpeniski tiks samazināts, līdz pie ienākuma virs 1 000 eiro mēnesī tas sasniegs 0;
- 2019.gadā neapliekamo minimumu plānots palielināt līdz 230 eiro ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī. Ienākumiem no 440 līdz 1 100 eiro mēnesī – neapliekamais minimums atbilstoši formulai pakāpeniski samazināsies, līdz pie ienākuma virs 1 100 eiro mēnesī sasniegs 0;
- 2020.gadā neapliekamo minimumu plānots palielināt līdz 250 eiro mēnesī ienākumiem, kas nepārsniedz 440 eiro mēnesī. Ienākumiem no 440 līdz 1 200 eiro mēnesī – neapliekamo minimumu atbilstoši formulai pakāpeniski samazinās, līdz pie ienākuma virs 1 200 eiro mēnesī tas sasniegs 0.
Likumprojekts paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Pašreiz šis atvieglojums ir 175 eiro mēnesī, bet 2018. gadā to plānots paaugstināt līdz 200 eiro mēnesī, 2019.gadā – līdz 230 eiro mēnesī, bet 2020. gadā – līdz 250 eiro mēnesī.
Vēl likumprojekts paredz paaugstināt ar IIN neapliekamo minimumu pensijām. 2018. gadā šo neapliekamo minimumu plānots paaugstināt līdz 250 eiro mēnesī, 2019. gadā – līdz 275 eiro mēnesī un 2020. gadā – līdz 300 eiro mēnesī. Pašlaik neapliekamais minimums pensijām ir 235 eiro mēnesī.
Paredzēts arī noteikt ierobežojumus attaisnotajiem izdevumiem par izglītības un ārstniecības pakalpojumiem – tie plānoti 600 eiro gadā (par katru ģimenes locekli), taču ne vairāk kā 50% no personas gada apliekamā ienākuma.
Likumprojekts paredz arī aplikt ar IIN izložu vai azartspēļu laimestus. 20% nodokļa likmi paredzēts piemērot laimestiem, kas pārsniedz 3000 eiro.
Vienotu ienākuma nodokļa likmi – 20% – plānots noteikt ienākumam no kapitāla un kapitāla pieaugumam. Tiesa, dividendēm, kas radušās līdz šā gada 31. decembrim, piemēros divu gadu pārejas periodu, kura laikā piemēros iepriekšējo IIN likmi – 10%, informē Finanšu ministrijā (FM).
IIN likmi paredzēts mainīt arī patentmaksām, nosakot, ka patentmaksa ir no 50 līdz 100 eiro mēnesī. Pašlaik tā ir no 43 līdz 100 eiro mēnesī.
Par 1% paaugstinās sociālo iemaksu likmi
Savukārt valdības akceptētie grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu paredz valsts sociālajā apdrošināšanā iekļaut arī veselības apdrošināšanu, palielinot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu jeb sociālo iemaksu likmi par 1%, norāda FM.
Par 0,5 procentpunktiem paredzēts paaugstināt sociālo iemaksu likmi darba devējiem un tikpat lielā apmērā - darba ņēmējiem, informē Labklājības ministrijā (LM). Gūtie ieņēmumi no sociālo iemaksu likmes celšanas tiks novirzīti nevis speciālajā budžetā, bet pamatbudžetā veselības aprūpes nodrošināšanai.
Plānots, ka no valsts budžeta apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus būs tiesības saņemt sociāli apdrošinātām personām, teikts likumprojekta anotācijā.
Tomēr pašlaik nav pieņemts lēmums, kā pārējām sociāli apdrošinātajām personām, kuras maksā vai par kurām tiek maksāti darbaspēka nodokļi speciālajos režīmos, piemēram, mikrouzņēmumu darbiniekiem, tiks nodrošināti no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājami veselības aprūpes pakalpojumi.
Tāpat nav zināms tas, kā un vai no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus saņems personas, kuras objektīvu apstākļu dēļ vispār nav pakļautas sociālajai apdrošināšanai, piemēram, nestrādājoši pensionāri, bērni un citi.
Ministru prezidents ar 5.jūlija rezolūciju uzdevis veselības ministrei sadarbībā ar FM un LM, iesaistot citas atbildīgās institūcijas, sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas, izstrādāt likumprojektu par veselības finansējumu un līdz šā gada 30.augustam noteiktajā kārtībā iesniegt to izskatīšanai valdībā.
Darba devēji atsauc atbalstu reformai
Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) atzīmēja, ka nodokļu reformai ir saņemts Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības atbalsts. "LDDK iesniedza savu ceļa maizi tālākai rīcībai," piebilda premjers.
Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis valdības sēdē atzīmēja, ka LTRK atbalsta plānu ieviest 0% uzņēmumu ienākuma nodokli reinvestētajai peļņai, bet neatbalsta progresīvā IIN ieviešanu un sociālo iemaksu likmes celšanu.
Rostovskis valdības sēdē atsauca LTRK savulaik pausto atbalstu nodokļu reformai un uzskaitīja vairākus organizācijas iepriekš parakstītās vienošanās punktus, kas esot pārkāpti.
Pēc Rostovska teiktā, nav sasniegts iepriekš vienošanās nospraustais mērķis padarīt lētāku un vienkāršāku nodokļu samaksu un iekasēšanu, tāpat nav izdevies motivēt pašvaldības savā teritorijā veicināt privāto biznesu, kā arī radīt konkurētspējīgu nodokļu sistēmu reģionālā mērogā, lai labāk piesaistītu investīcijas.
Finanšu ministre Reizniece-Ozola šiem pārmetumiem piekrita daļēji: "Jā, Valsts ieņēmumu dienestam un arī uzņēmumu grāmatvežiem noteiktas grūtības ar diferencētām likmēm ir un būs. Ar to ir jārēķinās. Jo plakanāka likme, jo vieglāk administrējama."
Tikmēr Ministru prezidents Kučinskis uzsver, ka pašreizējais nodokļu reformas piedāvājums uzskatāms par kompromisu.
"Mēs nevaram domāt tikai vienpusēji. Es ļoti augstu novērtēju tos partnerus, kas saprata, ka brīžiem ir arī kaut kur jāpiekāpjas," piebilda premjers.
Saeima darbu pie kopumā vienpadsmit likumprojektu izskatīšanas sāks šonedēļ. Parlamentam nodokļu reformas likumprojektus nāksies skatīt steidzamības kārtā – jau nākamnedēļ tos plānots pieņemt galīgajā lasījumā.
Jau ziņots, ka valdība sēdē pagājušajā nedēļā jau akceptēja izmaiņas regulējumā par PVN, auto un azartspēļu nodokli.
