Otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē valdības pārstāvji izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut klātienes tirdzniecībā piedalīties tirdzniecības vietām ar vienu individuālu ieeju no ārtelpas (ielas), kurām platība nav lielāka par 300 kvadrātmetriem.
Tas nozīmē, ka joprojām klātienes tirdzniecība netiks ļauta tirdzniecības centros esošajās tirdzniecības vietās, kā arī tirdzniecības vietās, kuru kopējā platība pārsniedz 300 kvadrātmetrus. Tirdzniecības vietām ikdienas darbībā būs jāievēro visas iepriekš noteiktās drošas tirdzniecības prasības.
Vienlaikus šiem veikaliem iecerēts atcelt klātienē tirgojamo preču ierobežojumus, darbu varētu atsākt jebkādu preču tirgotāji un šajās tirdzniecības vietās ļaujot tirgot visas preču grupas.
Paredzēts, ka mazie veikali varētu atsākt darbu no 1. marta.
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs skaidroja, ka šāds tirdzniecības modelis ļautu darboties papildus 2000–3000 veikaliem, kas nodarbina aptuveni 4000–7000 darbinieku.
Valdība otrdien aicināja EM sagatavot precīzākus aprēķinus par mazajos veikalos strādājošajiem un prezentēt tos ceturtdienas valdības sēdē, lai pieņemtu gala lēmumu.
Ekonomikas ministrija otrdien ministru kabinetā piedāvāja piecus dažādus variantus drošas tirdzniecības modeļus. Drosmīgākais no tiem jeb A variants paredz atļaut klātienē darboties visiem tirgotājiem un neierobežot tirgojamo preču klāstu, vienlaikus ieviešot "CovidDroša" tirdzniecība konceptu. Šis variants atbalstu neguva.
Savukārt premjerministrs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) norādīja, ka lēmums ir “neatbilstoši pāragrs”.
Viņš sacīja, ka valdības sēdē nav spējis pārliecināt kolēģus raudzīties uz epidemioloģisko situāciju faktiski.
“Mēs šobrīd nedarām to, ko paši apņēmāmies darīt,” minēja premjers, norādot uz epidemioloģisko situāciju valstī, ka arī uz Veselības ministrijas apstiprināto luksofora principu.
Kariņš norādīja, ka ir jūtams spiediens gan no sabiedrības, gan tirdzniecības uzņēmumu lobija puses, taču, viņaprāt, vienlaicīgi atvērt veikalus un atļaut atsevišķus skaistumkopšanas pakalpojumus ir pāragri.
“Rudenī, kad bija jāsper daudz straujāki soļi ierobežot šo vīrusu, es nespēju pārliecināt kolēģus, ka mums būtu tomēr jāskatās uz faktiem un nevajadzētu skriet notikumiem pa priekšu. Es saprotu lielo sabiedrības spiedienu un nerunājot par nozaru lobiju. Man ir bažas par to spiedienu, kas būs... Vērt tālāk nozares vaļā ar tik augstiem saslimstības rādītājiem un jaunu vīrusa paveidu ir mazāk kā pilnīgi atbildīgi,” norādīja Kariņš.
Par tirdzniecības nozares atvēršanu kaismīgi iestājās gan aizsardzības, gan iekšlietu ministrs. Arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) pauda, ka nevar sodīt tikai izglītības jomu un tirdzniecību, jāskatās uz Covid-19 izplatības cēloņiem plašāk.
Šuplinska atzīmēja: “Nevar vinnēt karu, ja visu laiku ieņem aizsardzības taktiku, un mēs jau kopš decembra principā ejam uz šo aizsardzības taktiku. Labi, to var izdarīt mēnesi, divus. Visi mobilizējas. Es piekrītu. Bet, ja tas nenostrādā šajā laika periodā, tad principā jebkurš “vēl pagaidīsim mēnesi” eskalējas par vēl krasāku ierobežojumu pārkāpšanu. Labāk atkal mērķēti un kontrolēti. Ne visu. Nekādā gadījumā. Tirdzniecības centri – nē. Bet patiešām ļaut arī mazajiem tirdzniecības pārstāvjiem, nozarei nostāties uz kājām.”
Pakāpeniski dažādus ierobežojumus tirdzniecības jomā valdība noteica jau no novembra sākuma. Tie izpelnījās tirgotāju un patērētāju kritiku un tika mainīti un precizēti. Pašlaik visas preces var tirgot lielveikali, kuros 70% veido pārtika, var strādāt higiēnas preču veikali un grāmatnīcas.
Ekonomikas ministrija priekšlikumu prezentācijā norādīja, ka līdz šim mazumtirdzniecības nozarei izmaksāts atbalsts 84,8 miljonu eiro apmērā, un, turpinot ierobežojumus, kopējās izmaksas var sasniegt 136 miljonus eiro līdz maijam, turklāt tas veicinās novājinātu ekonomiku un sociālo spriedzi.
Savukārt, atļaujot visiem veikaliem darboties, līdzekļus varēs ieguldīt, piemēram, vakcinācijā vai skolu ventilācijas sistēmās, un kopumā valsts būtu gatavāka uzveikt pandēmiju, norādīja ministrija.
Lieto "Telegram"?
Seko mums un saņem svarīgākās ziņas pirmais ✍️
👉 Parakstīties uz jaunumu saņemšanu vari šeit!
Turklāt EM atzina, ka atsevišķu preču tirdzniecības aizliegums klātienē nav devis īstus rezultātus veikalu apmeklējumu mazināšanai, jo ir izveidojusies prakse, ka cilvēki ieiet tirdzniecības vietā, izvēlas sev tīkamo preci, iziet no tirdzniecības vietas, telefoniski “attālināti” pasūta preci un uzreiz pēc tam atkārtoti atgriežas tirdzniecības vietā pēc preces.
Tāpēc ministrija piedāvāja svītrot noteikumu punktu, kas uzskaitīja konkrētas mazumtirdzniecības vietas, kuras drīkst strādāt, un preces, kuras drīkst tirgot. Līdz ar to EM piedāvāja atcelt ierobežojumus un atļaut strādāt visai mazumtirdzniecības nozarei.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.
Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā.
Tikmēr ekonomikas ministrs Vitenbergs piektdien, 19. februārī, paziņoja, ka otrdien, 23. februārī, Ministra kabineta un Krīzes vadības kopsēdē rosinās paplašināt šobrīd noteikto pāreju tirdzniecības vietu atvēršanai, piedāvājot drošas tirdzniecības modeli attiecināt uz visām tirdzniecības vietām un pilnībā atteikties no preču sarakstiem.
No 8. februāra atsevišķos veikalos, proti, pārtikas un higiēnas preču veikalos var iegādāties visas preces un darbojas grāmatnīcas. Vienlaikus tirdzniecības vietās pastiprināti epidemioloģiskās drošības noteikumi.
