Bez būtiskiem pārsteigumiem valdība lēma virzīt ministriju un Saeimas Juridiskā biroja precizējumus ar valsts budžetu saistītajos likumos. Nav atbalstīts neviens Saeimas opozīcijas deputātu virzīts priekšlikums. To vidū bija prasība par papildu 65 miljoniem eiro pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam. Tāpat, rosinot palielināt valsts budžeta deficītu, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija prasīja papildu 235 miljonus eiro primārajai aprūpei onkoloģijas slimniekiem. Savukārt "Latvija pirmajā vietā" frakcija rosināja 100 miljonu eiro programmu, lai izmaksātu 5000 eiro bērna piedzimšanas pabalstus.
Opozīcijas ieceres par līdzekļu pārdali Finanšu ministrija ierasti neatbalsta, bieži vien tās krietni pārsniedz valsts budžeta tēriņu robežas.
Vienlaikus valdība bez diskusijām virzīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par prasītajiem līdzekļiem Centrālās vēlēšanu komisijas atalgojuma celšanai.
Ministri arī vienojās, ka budžetā ieplānotu, bet nerealizētu programmu līdzekļus jau no gada otrās puses valdība varēs pārdalīt vajadzībām citās nozarēs. Tajā skaitā veselības, iekšlietu, izglītības jomām.
"Noteikt, ka 2023. gada valsts budžeta izpildes procesā izveidojušos izdevumu ekonomiju prioritāri novirza valdības deklarācijā minēto prioritāšu finansēšanai atbilstoši Ministru kabineta lēmumam. Tātad, ja rodas kāda veida ekonomija, Ministru kabinets lemj, kurām prioritātēm tas tiek novirzīts," par piedāvāto modeli sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Savas jomas interešu aizstāvībā uzreiz devās veselības ministre Līga Meņģelsone ("Apvienotā saraksta" deleģēta), norādot uz šā gada budžetā nepiepildītajiem mērķiem.
"Ir ļoti konkrēti 47 miljoni eiro onkoloģijā, kas nav nosegti. Vai bērnu zobārstniecībai astoņi miljoni, kas arī nav atrasti," sacīja veselības ministre.
Pārtraucot veselības ministri, premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pauda, ka trūkumi ir visu nozaru finansējumā, taču tos var uzlabot līdz ar reformām un neizceļot kādu vienu nozari.
"Neviens nevar uzstādīt savas vajadzības pāri visas valdības kopīgām vajadzībām. Otrkārt, papildu nauda nevienā jomā bez reformām manā vadībā vairs neies cauri.
Ja kāds ministrs nav gatavs īstenot reformas, tad aicinu pēc šīs sēdes man to paziņot un atbrīvot vietu, un atrast kādu, kurš var.
Neesmu ar mieru teikt, ka viss, ko mēs kā politiķi varam, ir īdēt pēc papildu naudām," sacīja Ministru prezidents.
Sarunas turpinājumā premjers atvainojās par savu emocionalitāti. Savukārt zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts") atgādināja, ka ar diskusijām valdībā budžets vēl nav pieņemts un Saeimā šo procesu var skart dažādi sarežģījumi.
Saeimas Budžeta komisija priekšlikumus izskatīs trešdien un ceturtdien, bet Saeimas sēdē galīgajā lasījumā par budžetu spriedīs 8. martā.
KONTEKSTS
Saeima 17. februārī pirmajā lasījumā apstiprināja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam", kurā 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā.
