- Investoru meklēs bez «Prudentia»
- Matīss aizvien vaino «Prudentia» konfidencialitātes neievērošanā, ko konsultants noliedz
Investoru meklēs bez «Prudentia»
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, iznākot no Ministru kabineta slēgtās sēdes, kur otrdien tika pieņemts lēmums lauzt 2011. gada rudenī noslēgto līgumu ar "Prudentia", sacīja, ka galvenais iemesls, kādēļ šāds lēmums pieņemts, ir tas, ka „Prudentia” pārkāpusi konfidencialitātes līgumu.
Ozoliņš gan atzīst, ka teorētiski „airBaltic” varētu turpināt algot „Prudentia”. „Teorētiski viņiem tāda iespēja pastāv. Tas viņiem pašiem jāvērtē, vai līdz šim notikušās aktivitātes ir nesušas viņiem veiksmi, vai viņi ir sasnieguši tos mērķus, ko ir gribējuši sasniegt. Bet ir jāatzīmē, ka līdz šim tās aktivitātes, kas nav bijušas saistītas tieši ar investora meklēšanu, bet gan tās, kas ir bijušas kā uzdevumi „Prudentia”, ir izpildītas ļoti labi – gan preču zīmju atgūšana, gan Eiropas Komisijas izmeklēšana, kas bija ļoti veiksmīga un noslēdzās pagājušajā gadā, gan visas tās aktivitātes, kas bija 2011. gadā," norāda Ozoliņš.
"airBaltic" investora meklējumi gan tikšot turpināti - ar to nodarbosies Satiksmes ministrija un pati nacionālā aviokompānija "airBaltic", klāstīja Ozoliņš, norādot, ka investoru būtu nepieciešams atrast tuvākajā laikā.
„Investora meklējumi notiek visu laiku. Ir bijuši brīži, kad mums ir bijis grūtāk ar šo investoru piesaisti, jo bija jāpaveic zināmi mājasdarbi. Faktiski šobrīd lielākā daļa mājasdarbu ir pabeigti, un es uzskatu, ka kompānija ir gatava sevi piedāvāt tirgū un izvērtēt iespējamo investoru atbilstību gan pašas kompānijas, gan valsts interesēm, ņemot vērā to, ka valsts ir galvenais akcionārs. Šobrīd ir tas brīdis, kad šis investors ir kritiski nepieciešams," atzīst ministrijas valsts sekretārs.
Patlaban noritot sarunas ar vairākiem potenciālajiem investoriem, tostarp tādiem, kas nenāk no Eiropas Savienibas (ES) dalībvalstīm. Konkrētus investorus Ozoliņš atteicās nosaukt.
Vienlaikus tikšot meklēti risinājumi, kā finansēt turpmāku „airBaltic” flotes paplašināšanu, sacīja Ozoliņš. „Meklējam jau arī alternatīvus soļus, kā nodrošināt kompānijas ilgstpēju, piesaistīt varbūt citāda satura finansējumu, ja tas ir iespējams atbilstoši kompānijas finanšu spējai un rīcībspējai,” norāda Ozoliņš.
Matīss aizvien vaino «Prudentia» konfidencialitātes neievērošanā, ko konsultants noliedz
Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” satiksmes ministrs Anrijs Matīss („Vienotība”) akcentēja, ka līgums starp „Prudentia” un valsti paredzēja konfidencialitāti. Taču, kā norādīja Matīss, „Prudentia” vadītāja Kārļa Krastiņa paziņojums piektdien, ka „airBaltic” finanšu investors ir atrasts un tiks noslēgts nodoma protokols, konfidencialitātes nosacījumus pārkāpa. „Es nedomāju, ka Krastiņa kungs ir tiesīgs runāt valdības vārdā, sakot, ka valsts ir gatava ieguldīt 80 miljonus eiro,” teica Matīss, atgādinot, ka aizvien notiek pārbaude par potenciālo investoru.
Ministrs norādīja, ka Krastiņa paziņojums devis investoram nepamatotas cerības uz sekmīgu darījumu. „Tas izskatās pēc apzinātas steidzināšanas,” jau piektdien teikto otrdien atkārtoja Matīss.
Viņš norādīja, ka valstij atteikšanās no „Prudentia” pakalpojumiem „airBaltic” jautājumā zaudējumus neradīs. „Es nedomāju, ka tur ir kaut kādas finansiālas saistības. Šeit runa ir tikai par to, ka valsts atsakās no konsultanta pakalpojumiem,” pauda Matīss, atgādinādams, ka „četrus gadus [investors] nav piesaistīts un tad ir jādomā par [„Prudentia”] lietderību”. Tam piekrīt premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”) un norāda, ka nekādu finansiālu sodu nebūs. „Par investora atrašanu mums nav finansiālu saistību. Es neredzu sekas,” teica Straujuma.
Sekas gan pieļauj „Prudentia” vadītājs Kārlis Krastiņš, jo viņa atrastais investors, cik noprotams, tomēr tiks noraidīts, taču viņam jau ir bijuši izdevumi, lai kvalificētos par potenciālo „airBaltic” līdzīpašnieku. To, kas ir pašreizējā konflikta pamatā, puses neatklāj, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. Līdz šim „Prudentia” par darbu valsts labā saņēmusi kritiku: gan par neveiksmi mēģinot pārņemt „Liepājas metalurga” akcijas valsts īpašumā, gan novērtējot „Bankas Citadele” cenu, kas tagad pēc parlamenta komisijas atzinuma, atdota pārlieku lēti.
Tāpat Krastiņš turpina uzsvērt, ka viņa paziņojuma nolūks bija „profesionāls – informēt sabiedrību”. „Es neesmu atklājis konfidenciālu, jutīgu informāciju. (..) Es tikai informēju, ka šis jautājums būtu jāskata valdībā,” saka Krastiņš. Viņš pauda, ka nacionālā aviokompānija ir svarīga katram Latvijas sabiedrības loceklim, tāpēc sabiedrībai bija tiesības zināt par pavērsieniem „airBaltic” lietā.
Sabiedrības par atklātību „Delna” vadītājs Gundars Jankovs atgādināja, ka līgums starp „Prudentia” un valsti par konsultācijām „airBaltic” investora meklējumos ir konfidenciāls. Tādējādi nav pārliecības, ka līgums ar konsultantiem lauzts tikai tāpēc, ka „Prudentia” ir publiskojusi informāciju. Iespējams, ir kādi nosacījumi par kādiem Latvijas sabiedrība nezina, pieļāva Jankovs.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kurš ieņēma satiksmes ministra amatu pirms četriem gadiem laikā, kad valdība nolēma izmantot „Prudentia” pakalpojumus, vēl arvien ir pārliecināts, ka šis lēmums bija pareizs. „Bija pietiekoši sarežģīta situācija attiecībā uz pašu „airBaltic”, jo tajā brīdī tā faktiski bija tukša čaula, kura bija jāsakārto, lai valsts nepazaudētu savus ieguldījumus," toreizējo lēmumu aizstāv Augulis. "Toreiz mums vajadzēja profesionāļus, kam ir pieredze darbā ar uzņēmumiem, ar starptautiskiem uzņēmumiem, kam ir maksātnespējas pazīmes vai tuvu tam, kam ir pieredze šādu uzņēmumu tālākās darbības nodrošināšanā," klāsta ministrs.
Ziņots, ka satiksmes ministra Anrija Matīsa („Vienotība”) dusmas izsauca pagājušajā nedēļā „Prudentia” izplatītais paziņojums, ka ir atrasts finanšu investors aviokompānijā „airBaltic”. „Prudentia” gan noliedza pārmetumus, ka tā būtu pārkāpusi konfidencialitātes nosacījumus un norādīja, ka SM ir jābūt aktīvākai, ja tā vēlas atrast investoru. Pretējā gadījumā būs grūtības oktobrī norēķināties par „Bombardier” floti.
Kopš 2008.gada "airBaltic" bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011.gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Eiropas Komisija (EK) 2012.gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību Eiropas Savienības noteikumiem par valsts atbalstu. EK pērn konstatēja, ka "airBaltic" pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū.
2011.gada nogalē pēc AS "Latvijas Krājbanka" darbības apturēšanas Latvijas valsts no bankas pilnvarnieka par akciju nominālvērtību 224 000 latu iegādājās 47,2% "airBaltic" akciju, kuras bija ieķīlājis aviokompānijas privātais akcionārs "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS). Latvijas valsts savu rīcību skaidroja ar lidsabiedrības privāto akcionāru neizpildītajām saistībām. BAS īpašnieki bija kādreizējais "airBaltic" vadītājs Bertolts Fliks un "Taurus Asset Management Fund Limited". Līdz ar to patlaban Latvijas valstij pieder 99,8% akciju.
