Rīkojums paredz kompensācijām novirzīt 14,98 miljonus eiro, no kuriem:
- 14,87 miljoni eiro lauksaimnieku zaudējumu daļējai segšanai;
- 98 tūkstoši eiro Lauku atbalsta dienesta neparedzēto administratīvo izmaksu segšanai, ko radīja plūdos cietušo platību apsekošana un datu apkopošana;
- 13 tūkstoši eiro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram par papildu administratīvajām izmaksām, ko arī radīja cietušo platību apsekošana un datu apkopošana.
Apmēram 3000 plūdos cietušo zemnieku saimniecību kompensācijās vidēji saņems 5070 eiro. Lielākā kompensācija sasniegs 268 000 eiro - tik daudz saņems zemnieku saimniecība "Kotiņi" Viļakas novadā. Apmēram 260 000 eiro saņems arī "Riekstiņi" un “Sprūževa M”.
Atbalsts tiek piešķirts no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem. Kompensācijas saņems arī tie lauksaimnieki, kuru sējumi bija apdrošināti.
Saskaņā ar zemkopības ministra Jāņa Dūklava (Zaļo un zemnieku savienība) teikto apdrošināto lauksaimnieku īpatsvars plūdos cietušo vidū ir salīdzinoši mazs, turklāt vēl nav zināms, vai visi saņems apdrošināšanas atlīdzību.
Valdības atbalsts daļēji segs ieguldījumus, iegādājoties, piemēram, sēklas materiālu, mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļus.
Tomēr valdības sēdē premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) arī pārrunāja iespēju kompensēt zaudējumus par negūto ražu. Tas izmaksātu vēl 22 miljonus. Finansējuma avots gan nav skaidrs.
Tiem, kas cer uz atbalstu par negūto ražu, būs jāgaida uz Eiropas Komisijas galavārdu. Tomēr, ja Eiropas atbalsta nebūs, premjers valdības sēdē bilda, ka, iespējams, papildu kompensācijas varētu meklēt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem gada beigās.
Zemkopības ministrs gan pats šaubās, vai tas būs iespējams, taču lēmums gaidāms vien decembrī: "Nav tādas naudas vēl. Bet, ja gadījumā viņa budžetā neparedzētiem gadījumiem paliks pāri šī gada nobeigumā - tādi brīži ir bijuši, ka ir kaut kāda naudiņa palikusi pāri, - tad par to naudiņu ir runa, ka varētu piešķirt šo kompensāciju papildināšanai. Es arī domāju, ka visdrīzāk nebūs tādas naudas vēl papildus. Bet premjers tādu teikumu pateica, lai jums būtu ko pagrozīt galvas noteikti.”
Vēstīts, ka, pēc "Zemnieku saeimas" aplēsēm, kopumā zemnieki cietuši 50 miljonus eiro lielus zaudējumus un valsts kompensēs tikai „daļu no daļas”. Pēc Zemkopības ministrijas aprēķiniem, lauksaimnieku ieguldījumi, lai izaudzētu ražu, sasniedza 20 miljonus eiro, un viņiem kompensēs daļu no šiem ieguldījumiem – 15 miljonus eiro.
Plūdi Latvijas zemniekiem radījuši miljoniem eiro lielus zaudējumus, no kuriem 19,8 miljoni eiro ir zaudējumi par tiešajiem ieguldījumiem. Lauksaimnieki līdz noteiktajam laikam Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesnieguši 2935 kompensāciju pieprasījumus par kopumā 37 miljonu eiro zaudējumiem.
Zemkopības ministrs skaidroja, ka
37 miljonos eiro ir lauksaimnieku neiegūtās ražas apjoms, bet 19,8 miljoni eiro – veiktie ieguldījumi.
Augusta otrajā pusē Latgalē piedzīvotas ilgstošas un stipras lietavas, kas bijušas stiprākās valsts austrumos kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma. Plūdu dēļ 29 Latvijas novados bija izsludināta ārkārtas situācija.
