Par maksātnespējīgā “KVV Liepājas metalurga” ražotnes pārdošanu valdība otrdien lēma aiz slēgtām durvīm. Secinājumi skarbi – uzņēmuma glābšanai darīts daudz, bet nu jāaizstāv kreditoru, tostarp valsts kā lielākā kreditora intereses.
Ministru prezidents atzina: "Visticamāk, tie vairs nebūs lieli metalurģijas uzņēmumi ar plašajām teritorijām. Taču, tas neizslēdz iespēju veidoties arī metālapstrādes uzņēmumiem."
Ražošanas atsākšanai, ekonomikas ministra Ašeradena ieskatā, svītra vēl neesot pārvilkta.
"Ja ir investors, viņš var iegādāties šos aktīvus vai īrēt. Vēl viena alternatīva – tas, ko premjers teica, ka kreditoram ir jāapsver, kā rīkoties izsolē – ja ir kāds cits, var to iegādāties. Ja tāda nav, var, piemēram, Privatizācijas aģentūra pārņemt šos aktīvus, un tādā gadījumā parādās jauna alternatīva – ko [darīs] Privatizācijas aģentūra, ja pārņem šos aktīvus, kā ar tiem rīkoties tālāk," teica ministrs.
Ašeradens uzsver, ka valdības mērķis ir atgūt pēc iespējas vairāk "Liepājas metalurgā" ieguldītās naudas.
"Ja mēs runājam par velmētavu, tad mans vērtējums būs ļoti piesardzīgs tāpēc, ka tā ir sākta būvēt sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados. Ir bijuši daži uzlabojumi deviņdesmitajos gados, bet par jaunām iekārtām tās nenosauksi.
Ar krāsni situācija ir pilnīgi cita. Tā ir viena no modernākajām pasaulē šobrīd. Tā tur ir pilnā kārtībā un palaižama. Ir bijuši interesenti, kas par to ir interesējušies kā par veselumu.
Protams, tai nebūs sākotnējās vērtības. Kādu laiku tā ir lietota. Skatīsimies, kā izdosies to realizēt," teica ekonomikas ministrs.
Pašlaik valsts ir lielākais kreditors, kura prasījuma vērtība lēšama teju 70 miljonos eiro. Šobrīd valstij par labu ieķīlātas ražotnes iekārtas – tērauda kausēšanas krāsns un velmēšanas aprīkojums, kamēr vairumu nekustamo īpašumu pārņēmušas bankas “Citadele” un “SEB”.
Lai īpašumu uzturētu darba kārtībā, valsts prasījumus pārstāvošais PA meitas uzņēmums “FELM” ieguldījis trīs miljonus eiro. Kreditori gan aizvien gatavi runāt ar visas ražotnes pircējiem.
"Tīri teorētiski to var darīt. Viņi var nākt un iesniegt piedāvājumus administratoram. Ja tie izskatīsies reāli, administrators tos varētu skaņot ar kreditoriem. (..) Ļoti augstu es to nevērtēju, jo līdz šim šie investori nebija tam sagrupējušies. Es nedomāju, ka kaut kas notiks," atzina PA vadītājs Vladimirs Loginovs.
Par to, kā veicas ar ražotnes pārdošanu, valdība vēlreiz lems nākammēnes. Tāpat februārī gaidāmas pirmās ražotnes aktīvu izsoles.
Jau ziņots, ka maksātnespējīgā un pēdējos gadus dīkā stāvošā uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” ražotne vairs netiks tirgota kā vienots veselums, bet gan sadalīta vairākos īpašumos un pārdota izsolēs.
Valdība iepriekš solīja atrast jaunu pircēju ''Liepājas metalurgam'' līdz 2017.gada beigām, tomēr sarunas ar potenciālo investoru – Krievijas izcelsmes miljonāru Igoru Šamisu – ieilga. Šamiss vēlējās ražotnes iekārtas testēt vairākus mēnešus, lai pārliecinātos, ka tās strādā. Tomēr valdība vilcināties nevēlējās, un ekonomikas ministrs janvāra sākumā paziņoja, ka pircējam esot divas nedēļas laika “Liepājas metalurga" iegādei.
