Grozījumi paredz ieviest vairākus jaunus kontroles mehānismus, tostarp nosaka - par enerģētikas nozari atbildīgajai Ekonomikas ministrijai vismaz reizi pusgadā jāpārliecinās, ka elektroenerģijas ražotāji, kas pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros, ir nomaksājuši nodokļus.
Obligātā iepirkuma komponente (OIK)
Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.
Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.
Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.
OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.
Ekonomikas ministrijas amatpersonas gan vēl atturas prognozēt, vai jaunu kontroles mehānismu ieviešana ļaus samazināt elektrības rēķinos ietveros obligātā iepirkuma komponentes maksājumus.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis skaidroja, ka pagaidām šādu detalizētu aprēķinu nav, jo tikai tagad ir “skaidrāka virzība, kuru scenāriju mēs ejam”, un tagad arī varēs aplēst iespējamo ietekmi.
Atjaunojamās enerģētikas asociācija jau iebilda pret Ekonomikas ministrijas plāniem ieviest stingrāku kontroli pār koģenerācijas stacijām, kuras pārdod saražoto elektroenerģiju, jo tie ir vērsti “uz klaju vēlmi atrast jebkura veida atkāpes no normatīviem aktiem un obligāto iepirkumu atņemt jebkurā gadījumā”.
KONTEKSTS:
Īpašu uzmanību obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēma izpelnījās pēc tam, kad žurnālisti atklāja, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā – uzņēmumi nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Pēc tam Ekonomikas ministrija solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu, un vairākiem uzņēmumiem atļaujas anulētas. Daži uzņēmumi gan sākuši vai sola uzsākt tiesāšanos par ministrijas lēmumu anulēt atļaujas, bet ministrija par to nav pārsteigta un gatava aizstāvēt savas pozīcijas.
Lielas diskusijas un asumus izraisīja arī elektrības rēķinu kāpums, ko izraisīja OIK sistēmas maiņa, tagad liekot elektrības patērētājiem maksāt “zaļās enerģijas” komponenti par uzstādītajām jaudām.
Pēc šīm diskusijām ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens arī nāca klajā ar ierosinājumu līdz 1. augustam izveidot plānu obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai.
