Ražojot siltumu koģenerācijas režīmā vairākus gadus, Valmierai izdevās noturēt otru lētāko apkures tarifu valstī aiz Rīgas. Tam par pamatu kalpoja valsts atbalsta mehānisms jeb obligātā iepirkuma komponente no saražotās elektroenerģijas. Bet nu jau aptuveni divus mēnešus koģenerācijas iekārta ir izslēgta. Ko ar to iesākt, pagaidām nav skaidrs, jo
bez valsts atbalsta turpināt to darbināt vairs neesot rentabli.
“Esošā situācija ir tāda, ka mums iekārta ir darba gatavībā, kuru vienkārši nav izdevīgi ekspluatēt. Respektīvi, ja mēs ražojam siltumenerģiju un elektroenerģiju koģenerācijas iekārtā, mēs nevaram to nodrošināt par esošo tirgus un biržas cenu. Mums tas būtu dārgāk,” apgalvo AS “Valmieras enerģija” valdes loceklis Egils Kampuss.
Gatavojoties šādai situācijai, pirms diviem gadiem uzbūvēta jauna ar šķeldu kurināmā katlu māja, bet tāpat kā līdz šim siltums tiek nodrošināts arī ar gāzi. Siltuma ražošanas izmaksas nu ir lielākas, un sagaidāms, ka
jaunajā apkures sezonā tarifa pieaugums varētu būt aptuveni par 26,6%.
Centralizētās apkures nodrošinātājs SIA “Valmieras ūdens” ir nobažījies, ka sākotnēji iedzīvotājiem varētu rasties problēmas ar rēķinu apmaksu. “Esam aprēķinājuši, ka vidēji apkures sezonā menīs vienistabas dzīvoklim šis maksājums palielināsies par septiniem eiro, ieskaitot PVN, savukārt mājsaimniecībām, kas dzīvo trīs istabu dzīvoklī, maksājums palielināsies par 14 eiro,” saka SIA “Valmieras ūdens” Finanšu daļas vadītāja Maija Mole.
“Valmieras enerģija” pilsētai saražo aptuveni 86% no visas patērētās siltumenerģijas. Uzņēmums kā galveno kurināmo izmanto gāzi - aptuveni 70%, pārējie 30% ir šķelda. Pašvaldībai ir doma par vēl vienas biokatlu mājas būvniecību. Šķelda ir lētāka un tirgus cena nav tik svārstīga kā gāzei, tomēr tas prasīs papildu izmaksas par katlu mājas uzturēšanu un apkalpošanu. Tā nu tarifa samazinājums varētu būt vien neliels.
“Ja sākotnēji “Valmieras enerģijai” licence tika izsniegta uz desmit gadiem ar iespēju, ka varētu vēl pagarināt uz pieciem gadiem, tad diemžēl šie te pieci gadi tika atcelti un licence ir beigusies, un valsts vairs nepieļauj šādu situāciju,” skaidro Valmieras pilsētas pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājs Gints Bērtiņš.
Ražojot siltumu koģenerācijas režīmā, visu šo gadu laikā Valmierā no faktiskām ražošanas izmaksām nodzēsti aptuveni seši miljoni eiro. Ekonomikas ministrijā skaidro, sākotnēji atbalsta sistēma tika veidota, lai koģenerācijas stacijas spētu turpināt darboties arī bez atbalsta mehānisma. Ja tā nav, tad jādomā, kāpēc.
“Tas, ka šīs stacijas nevar darboties pēc tam, tad ir jautājums, vai nu tām jāspēj prasīt vairāk par siltumenerģiju,
vai arī ir bijusi kaut kāda sākotnējā kļūda, ka tie projekti varbūt veidoti neatbilstoši situācijai, ja nevar pastāvēt uz tirgus pamatiem.
Droši vien nevajadzētu būt situācijai, kurā valsts pastāvīgi subsidē dažādus ražotājus,” norāda Ekonomikas ministrijas Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta direktors Dzintars Kauliņš.
Ekonomikas ministrijā arī piebilst, ka spēkstacijām, kas ražo tikai elektroenerģiju, gan tām, kas paralēli arī siltumu, obligātās iepirkuma komponentes ietvaros pēdējais atbalsts varētu tikt izmaksāts aptuveni pēc 20 gadiem. Taču monētai ir arī otra puse - kopējam atbalsta apjomam pamazām krītoties, samazināsies elektroenerģijas cenas, kas šobrīd nosedz subsidētos zemos siltumenerģijas tarifus.
