Infografika: Kādi nosacījumi dīkstāves pabalstu un algu subsīdiju saņemšanai
Jaunzeme arī uzsvēra, ka pieteikšanas forma ir maksimāli vienkārša un nevajag sarežģīt tās aizpildīšanu, bet gan “jāraksta tieši tas, kas tur prasīts”, jābūt darbadevēja ziņojumam, pievienotās vērtības nodokļa samakasas deklarācijai, ja tāda ir jāsniedz, bet pašnodarbinātajiem jāaizpilda vien četras ailes. Jaunzeme arī uzsvēra, ka pašnodarbinātajiem ir jānorāda “patiesais cipars” par saviem ienākumiem.
VID vadītāja arī aicināja nepieteikties tos, kuriem laika periodā no augusta līdz oktobrim nebija apgrozījuma, jo viņiem atbalsts nav paredzēts, pabalsti ir domāti tiem, kuri ir darbojušies.
Jaunzeme arī norādīja, ka tie uzņēmumi, kuri saņēmuši atbalstu pavasarī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, ir spējuši atjaunot darbību un atsākt maksāt nodokļus, un augustā viņu rādītāji jau atgriezušies 2019. gada līmenī. Viņasprāt, tiem uzņēmumiem, kuri bija dzīvotspējīgi, atbalsts palīdzēja, bet ja uzņēmumi nav strādājuši visu šo laiku, “iespējams, jāmeklē citi ceļi”.
Lai plašāk skaidrotu dīkstāves atbalsta saņemšanas iespējas pašnodarbinātajiem un patentmaksas maksātājiem, VID šī gada 8. decembrī pl. 14.00 aicina piedalīties attālinātajā seminārā, informēja dienests.
Seminārā VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Otrās algas nodokļu daļas vadītāja Inga Nahorska stāstīs:
- Dīkstāves atbalsts: cik tas ir liels un kam pieejams
- Kā pareizi iesniegt pieteikumu EDS
- Kādos gadījumos dīkstāves atbalstu nepiešķir
- Biežāk pieļautās kļūdas pieteikumos un kā no tām izvairīties
Tiešsaistes seminārs būs skatāms šī gada 8. decembrī laikā no pl. 14.00 VID kontā sociālajā platformā “Facebook” un “Youtube”.
KONTEKSTS:
Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētās darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem. Pieteikties ar Covid-19 saistītajiem pabalstiem var tikai elektroniski EDS. Par vienreizējiem grantiem uzņēmumam VID vēl veido sistēmu.
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro “2+2” princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.
