To paredz otrdien, 18. augustā, valdībā izskatītais un atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums par valsts budžeta izdevumu 2021., 2022. un 2023. gadam pārskatīšanas rezultātiem, informēja FM.
"Ņemot vērā izveidojušos veiksmīgo sadarbību ar nozaru ministrijām iepriekšējos izdevumu pārskatīšanas periodos, arī šogad ministrijas pārskatīja līdzšinēji piešķirto finansējumu un sagatavoja priekšlikumus, rodot finanšu resursus citām savas nozares prioritātēm," norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").
FM skaidroja, ka valsts budžeta izdevumu pārskatīšana ir ikgadēja budžeta sagatavošanas sastāvdaļa, kas 2020. gadā tika strukturēta trīs galvenajos blokos – valsts budžeta finansēto funkciju analīze, nozaru ministriju pārraudzībā esošo finansēšanas politiku analīze un vidēja termiņa izdevumu pārskatīšanas rezultāti.
Izdevumu pārskatīšanā turpināta ministriju pārraudzībā esošo politiku finansēšanas analīze, padziļināti vērtējot atsevišķas izglītības un veselības nozaru esošās jomas, kā arī atsevišķus iekšlietu nozares jautājumus.
Tāpat izvērtēta publiskās un privātās partnerības potenciālā loma attīstības un produktivitātes veicināšanā.
Vidēja termiņa izdevumu pārskatīšanas analīzes sadaļās pārskatīti iepriekšējo gadu rezultāti un to ieviešanas progress, piemēram, atbalsta funkciju centralizēšanas iespējas un IKT jomas pilnveide, kā arī analizētas budžeta plānošanas un izpildes procesu pilnveidošanas iespējas.
Kā zināms, ministriju pieprasījumi jaunu prioritāšu finansēšanqai sasniedz divus miljardus eiro.
Ministriju budžetos atrastos vairāk nekā 53 miljonus eiro nākamā gada budžeta prioritātēm premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") nodēvēja par pieticīgu un aicināja ministrus vēlreiz atgriezties pie šī mājasdarba izpildes.
No tā būs atkarīgas tādas prioritātes kā ārstu un pedagogu algas, “mūžīgo bērnu” asistentu atalgojums, ko pēc sabiedrisko mediju sižetu sērijas sola celt Labklājības ministrija.
"Tas, ko ministrijas labprātīgi atrada, tie ir kādi 54 miljoni eiro, kuri būtu kādā veidā pārdalāmi, bet pret budžetu, kas ir aptuveni 10 miljardu eiro apmērā, es teiktu, ka tas ir ļoti pieticīgs skaitlis. Es neesmu pārliecināts, ka visa budžeta nauda tiešām tiek arī optimāli izmantota. Problēma ir tāda, ka labklājības ministrei ir jāskatās [uz to], arī citām ministrijām," teica Kariņš.
