- Koalīcijā apspriesta ideja atjaunot “deputātu kvotas” - naudu, ko rezervē deputātu izvēlētiem projektiem.
- Dzintars: Deputātiem ir jāparedz summa, ko budžetā sadalīt pēc saviem ieskatiem.
- Strīķe: Apspriesta iespēja veidot frakciju kvotas.
- LTV: Kariņš piedāvājis sadalīt miljonu eiro, kad budžeta sarunas tuvojās strupceļam.
- Kariņš: Tas bija jautājums. Svarīgi ir vienoties par budžetu kopumā.
- Koalīcijā vienošanās nav panākta.
- Vairāki politiķi neoficiāli norāda: Vienošanās par kādas summas sadalīšanu Saeimā vēl varētu notikt.
- “Attīstībai/Par!”: Ja būs pieejama nauda sadalīšanai, mūsu prioritāte – mediķu algas.
Lai gan valdībā nākamā gada valsts budžets jau gandrīz ir izstrādāts, galavārdu par to teiks Saeimas deputāti, kuri vēlas budžetā ielikt savas idejas. Tāpēc koalīcijā apspriesta ideja atjaunot bēdīgi slavenās “deputātu kvotas”.
Par “deputātu kvotām” Saeimā sauca valsts budžeta naudu, kas rezervēta deputātu izvēlētiem projektiem. Iepriekš šāda prakse izpelnījusies pamatīgu kritiku, jo deputāti naudu dalījuši sev pietuvinātiem projektiem.
Nacionālās apvienības vadītājs Raivis Dzintars uzsver, ka partija “deputātu kvotu” principu neatbalsta, tomēr, viņaprāt, Saeimas deputātiem ir jāparedz summa, ko budžetā sadalīt pēc saviem ieskatiem.
“Ir pilnīgi normāli, ja par budžetu gala lēmums ir jāpieņem parlamentam, ka parlaments var koriģēt budžetu, jo pretējā gadījumā parlaments būtu tikai balsojamā mašīna, un tas nav pareizi. Līdz ar to zināmam šādam drošības spilvenam, manuprāt, ir jābūt,” norādīja Dzintars.
Jaunās konservatīvās partijas frakcijas vadītāka Juta Strīķe savukārt pauda, ka sarunās “tika pieļauta iespēja, ka varētu būt zināma naudas summa, kuru vai nu viena frakcija, vai sadarbojoties divām frakcijām, novirza kopīgām prioritātēm”.
“Proti, nevis deputātu kvota, bet politiskās frakcijas kvota, tā viņu varētu nosaukt. Bet tā bija tikai saruna, diskusija. Ja es pareizi atceros, līdz galam lēmums pieņemts netika,” sacīja Strīķe.
Latvijas Televīzijai zināms, ka premjers Krišjānis Kariņš budžeta sarunās piedāvājis sadalīšanai Saeimā atstāt vienu miljonu eiro.
Tādā veidā premjers cerēja iegūt partiju atbalstu brīdī, kad budžeta veidošana tuvojusies strupceļam.
“Es to uzdevu kā jautājumu, jo man jau svarīgi ir tas, ka mēs valstī vienojamies par budžetu kopumā,” skaidroja Kariņš.
“Tur izskanēja arī no frakciju vadītājiem liela neapmierinātība tādā ziņā, ka katrs neredzēja, ka viņš ir pietiekami daudz to naudas deķīti vilcis uz savu pusi. Tā es to vienkāršoti sapratu. Tad bija šī diskusija, bet gala beigās budžetā šāda nauda paredzēta nav,” sacīja Kariņš.
Tomēr neoficiāli vairāki politiķi norāda, ka vienošanās par kādas summas sadalīšanu Saeimā vēl varētu notikt.
“Partijas ir vienojušās nevirzīt nekādus savus priekšlikumus, bet, kā mēs zinām, Saeimas ēkā notiek visādi pavērsieni. Es pieļauju, ka varētu būt kādi priekšlikumi no [koalīcijā] pārstāvētajām partijām,” sacīja “KPV LV” Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens.
“Attīstībai/Par!” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts norādīja, ka frakcija nevēlas šādu privilēģiju.
“Ja gadījumā kaut kāds papildu finansējums tomēr ir pieejams, par kuru var lemt, kā viņu novirzīt, tad mūsu prioritāte viennozīmīgi ir veselības aprūpes darbinieku algas. Tā bija mūsu atbilde premjeram,” sacīja Pavļuts.
Finanšu ministrijā norāda, ka valdībā budžeta projekts tiks apstiprināts nākamās nedēļas izskaņā. Tad arī būšot zināms, cik daudz naudas valdība atstās neparedzētiem gadījumiem. Tieši no šīs budžeta pozīcijas deputāti parasti rosina finansēt savus priekšlikumus.
