ĪSUMĀ:
- Valsts savā pārvaldībā pārņems Ventspils un Rīgas ostas, lai mazinātu pret Lembergu vērsto sankciju ietekmi.
- Ventspils brīvostas pārvaldes loceklis Jānis Vītoliņš valdības lēmumu kritizē un uzskata, ka ostu vadībā jāpiedalās arī pašvaldībai.
- Rīgas ostu pārņems proaktīvi, jo zināms, ka arī tai varētu būt kāda saistība ar Lembergu un sankcionētajām juridiskajām personām.
- Rīgas brīvostas pārvaldnieks uzskata, ka tai nav nekādas saistības ar Ventspili un pieņemt uz nākotni vērstus lēmumus ir dīvaini.
- Ventspils brīvosta pašlaik nevar piekļūt saviem finanšu līdzekļiem. FKTK lemj par tālāko rīcību.
- Lidosta "Rīga" jau izstājusies no Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas, un "Latvijas dzelzceļš" plāno to darīt.
Paredzēts, ka ostās tad vairs nebūs pašvaldības pārstāvju. Ar grozījumiem paredzēts ierobežot jebkuru iespējamo saikni starp Lembergu un ostām.
"Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai pēc iespējas mazāk būtu ietekmēti uzņēmēji, kas strādā Ventspils ostā. Tur ir industriālā zona ar 38 uzņēmumiem un 14 termināļi. Pēc iespējas mazākam iespaidam jābūt arī uz ventspilniekiem un ar viņiem saistītajiem cilvēkiem. Grozījumi paredzēs, ka valsts pilnībā pārņem kontroli pār Ventspils un Rīgas brīvostas pārvaldēm. Tātad šeit vairāk nebūs pašvaldību pārstāvju," stāstīja Linkaits.
Ministrs norādīja, ka Lemberga un viņa vadīto biedrību norobežošana no ostām ir pirmais solis, lai Ventspils osta no sankciju saraksta izkļūtu. Pēc tam Latvija varēs lūgt ASV pusi sankcijas pret ostas pārvaldi atcelt. Savukārt Ventspils brīvostas pārvaldes loceklis un Lemberga partijas biedrs Jānis Vītoliņš valdības lēmumu kritizē un uzskata, ka ostu vadībā jāpiedalās arī pašvaldībai.
"Šis pārvaldes modelis ir sevi attaisnojis un ir ļoti efektīvs, un nekur tam nav tik liela un svarīga nozīme kā Ventspils pilsētā,
jo nekur osta un pilsēta nav tik cieši saaugusi kopā, nekur osta nav tik fiziski tuvu," stāstīja Vītoliņš.
Grozījumi saistībā ar Rīgas brīvostu tiekot veikti proaktīvi, jo zināms, ka arī tai varētu būt kāda saistība ar Lembergu un sankcionētajām juridiskajām personām.
"Rīga un Ventspils ir divas mūsu lielākās ostas, un jāatzīst, ka arī Rīgā ir zināma ietekme šīm fiziskajām un juridiskajām personām.
Lai novērstu iespēju, ka arī uz Rīgu varētu attiekties jebkāda veida sankcijas vai ierobežojumi, es uzskatu, ka vajadzīgs mūsu proaktīvs solis, lai risinātu vienlaikus gan Rīgas, gan Ventspils ostu pārvaldības jautājumus," norādīja satiksmes ministrs.
"Ir skaidrs, ka, ja mēs sakārtojam vienā ostā pārvaldes jautājumu, un tas ir viens un tas pats likums, tad mēs pie viena to darīsim abās mūsu lielajās valsts ostās. [..] Valstij pārņemot pilnībā ostu pārvaldību, tiek nogriezta jebkāda iespējamā saikne ar sankcionēto personu," norādīja Kariņš.
Viņš minēja, ka šādā veidā Rīgas osta nebūs apdraudēta arī kādu iespējamu nākotnes sankciju sakarā. Viņam gan pašlaik nav informācijas, ka nākotnē paredzētas vēl kādas sankcijas pret Latvijas pilsoņiem.
Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš Latvijas Radio pauda neizpratni par plānu valstij pārņemt Rīgas brīvostu.
"Steigā vai uguns dzēšanas režīmā pieņemt uz nākotni virzītu lēmumu noteikti nav pragmatiski. Rīgas brīvostas pārvaldnieks ir Zeltiņš un Rīgas brīvostā ir astoņi valdes locekļi, no kuriem četri ir Ministru kabineta deleģēti un četri – Rīgas pašvaldības deleģēti.
Kāds tam sakars ir ar Ventspili un ar Ventspils uzņēmumiem? Protams, politiski var saargumentēt jebko. Es domāju, ka tas ir kaut kādā mērā tikai sākums, un es domāju, ka no tēla viedokļa tas neko pozitīvu neatnesīs," stāstīja Zeltiņš.
Zeltiņš gan nebija plānojis apmeklēt trešdien paredzēto valdības ārkārtas sēdi.
Kariņš stāstīja, ka informācija par Lemberga iekļaušanu Magņitska sankciju sarakstā bijusi negaidīta. Viņš teica, ka ir pārliecināts - visi ASV lēmumi tapuši neatkarīgi no tā, ko ir vai nav teikuši Latvijas pārstāvji, kas viesojās ASV.
Linkaits atklāja, ka "Latvijas dzelzceļš" ir Latvijas Tranzīta biznesa asociācijā un plāno no tās izstāties. Lidosta "Rīga" jau to izdarījusi.
Valdībā zināms, ka Ventspils brīvosta pašlaik nevar piekļūt saviem finanšu līdzekļiem.
Ventspils brīvostas pārvalde nodarbina aptuveni 250 darbinieku, un pērn tās apgrozījums bija 21 miljons eiro. Ko darīt tālāk, pašlaik lemj Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).
"Mēs esam nosūtījuši vēstuli visām bankām, visām iestādēm, ko uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, informējot, ka mēs sniegsim detalizētus soļus par tālāko kārtību, bet princips šajā gadījumā ir noteikts likumā, ka nekādi finanšu pakalpojumi šīm sankcionētajām personām netiks sniegti," pastāstīja FKTK pārstāvis Kristaps Markovskis.
Par grozījumiem lems trešdien valdības ārkārtas sēdē. Pēc tam iespējami ātri paredzēts grozījumus virzīt uz Saeimu. Valdībā cer, ka šādi mazinās sankciju ietekmi uz tranzīta biznesu un Ventspils brīvostu.
KONTEKSTS:
Lembergs jau paziņojis, ka apturēs darbību Ventspils brīvostas pārvaldes valdē, lai netraucētu tās darbību un konkurētspēju. Pēc viņa teiktā, iekļaušana Magņitska sankciju sarakstā ir Saeimas koalīcijas un līdz ar to arī valdības mēģinājums izrēķināties ar parlamenta opozīciju, kurā ir arī Lemberga pārstāvētā partija.
Lembergs stāstīja, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) un Juris Jurašs (JKP) devušies uz Amerikas Savienotajām Valstīm, lai pārliecinātu ASV Finanšu ministriju un Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroju (OFAC) iekļaut Aivaru Lembergu sankciju sarakstā.
ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) paziņojumā Lembergs nosaukts par oligarhu; uzskaitīti iemesli iekļaušanai sarakstā. Vēl sankciju sarakstā iekļautas četras organizācijas - Ventspils brīvostas pārvalde, Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.
ASV sankcijas ir jāievēro arī bankām Latvijā. ASV sankcijas tiek ievērotas publiskās un privātās partnerības jomā un Eiropas Savienības fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomās.
ASV ir izteikušas brīdinājumu, ka jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus sankcionētajām personām, arī var tikt pakļauts ASV sankcijām.
