ĪSUMĀ:
- VK pārbaudīja dīkstāves pabalstus, dīkstāves palīdzības pabalstus un piemaksas.
- Dīkstāves pabalstus administrēja VID, tam paredzēja 101,8 miljonus eiro.
- Dīkstāves pabalsti: 54 miljoni eiro 52 867 darba ņēmējiem un 2381 pašnodarbinātajam.
- VK secina: Daži pabalstu saņēmēji bija labvēlīgākā situācijā nekā citi.
- Dīkstāves palīdzības pabalstu un piemaksu par bērniem administrēja VSAA.
- Tam bija paredzēti 12,9 miljoni eiro, izmaksāti - 3,3 miljoni eiro.
- VK: Nav skaidrs, kāpēc viena atbalsta veidu administrēja divas iestādes - VID un VSAA.
- VK aicina nepieļaut, ka viena veida atbalsta administrēšanu sadala vairākām institūcijām.
- VK: Kopumā nauda pabalstiem izlietota atbilstoši normatīvajiem aktiem.
- Ministrijas sola ieteikumus ņemt vērā; slavē par tiem Valsts kontroli.
Valsts kontrole apkopojusi rezultātus par Finanšu ministrijas administrēto dīkstāves pabalstu un Labklājības ministrijas administrēto dīkstāves palīdzības pabalstu un piemaksu 50 eiro apmērā pie šiem pabalstiem par katru apgādībā esošu bērnu.
Dīkstāves pabalstos pavasarī izmaksāti gandrīz 54 miljoni eiro un dīkstāves palīdzības pabalstos ar piemaksām izmaksāti 3,3 miljoni eiro.
Kopumā būtisku trūkumu šajos procesos nav, norādīja Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
Tomēr, kad aprēķinu pabalsta piešķiršanai skatīja par apgrozījuma kritumu jau plašākā periodā, atsevišķi uzņēmumi pabalsta piešķiršanai vairs neesot atbilduši, kas nav pareiza pieeja.
"Protams, mēs saprotam to steidzamību, kas bija pavasarī un to, ka tā bija absolūti jauna un nezināma situācija. Turklāt dīkstāves pabalstu administrēšana un izmaksa tika uzticēta Valsts ieņēmumu dienestam – iestādei, kas ar to ierasti nenodarbojas.
Tai pašā laikā ir bijušas nepilnības normatīvajā regulējumā, kas bijušas saistītas ar nelīdzvērtīgu attieksmi pret līdzvērtīgā situācija esošiem nodokļu maksātājiem.
Jāpilnveido atbalsta piešķiršanas nosacījumi
Dīkstāves pabalsta izmaksa tika uzdota Valsts ieņēmumu dienestam, atvēlot tam no valsts budžeta 101,8 miljonus eiro. Pabalstu izmaksu termiņš bija gandrīz divas reizes garāks nekā sākotnēji plānotie 2 mēneši, un tā saņēmēju loks tika paplašināts, bet pabalstos izmaksāja nepilnus 54 miljonus eiro jeb 53 % no sākotnēji plānotā finansējuma.
Tos saņēma 52 867 darba ņēmēji un 2381 pašnodarbināta persona.
Valsts kontrole neatklāja būtiskas neatbilstības pabalstu izmaksā, tomēr revidenti iesaka valdībai nodrošināt līdzvērtīgus nosacījumus potenciālajiem dīkstāves pabalsta saņēmējiem.
Martā izsludinātajā ārkārtējā situācijā salīdzinoši īsā laikā nācās izstrādāt normatīvos aktus, lai regulētu dīkstāves pabalsta piešķiršanas nosacījumus, no tā cieta normatīvā regulējuma kvalitāte. Procesā nācās izdarīt arī grozījumus, lai paplašinātu dīkstāves pabalsta saņēmēju loku, taču bija arī situācija, kad no tā tika izslēgti potenciālie pabalsta saņēmēji.
Valsts kontrole vērš uzmanību uz to, ka
mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji atradās krietni vien labvēlīgākā situācijā nekā pārējie pašnodarbinātie, kurus skārusi krīze.
Piemēram, lai pretendētu uz dīkstāves pabalstu, pašnodarbinātajiem bija jāspēj pierādīt, ka iepriekš ir veiktas minimālās sociālās iemaksas, taču mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem nav iespējams noteikt minimālo obligāto sociālo iemaksu apmēru, jo viņiem šādas iemaksas nav jāveic. Tai pašā laikā viņi kvalificējās dīkstāves pabalsta saņemšanai.
Nevienlīdzīga pieeja skāra arī darba ņēmējus, kuri strādāja pie vairākiem krīzes skartajiem darba devējiem nepilnu laiku, jo dīkstāves pabalstu varēja saņemt no vidējās bruto samaksas tikai pie viena krīzes skartā darba devēja.
Tie, kas strādāja pilnu slodzi pie viena krīzes skartā darba devēja, bija labvēlīgākā pozīcijā, kaut arī abos gadījumos iepriekš bija nomaksāti līdzvērtīgi nodokļi.
Pabalstu administrēšana jāuztic iestādēm, kuru rīcībā ir nepieciešamie dati
Lai atbalstītu personas, kurām bija atteikts dīkstāves pabalsts vai dīkstāves pabalsta apmērs bija mazāks par 180 eiro, valdība ieviesa dīkstāves palīdzības pabalstu.
Savukārt, kompensējot tiesības saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu, gan dīkstāves pabalsta saņēmējiem, gan dīkstāves palīdzības pabalsta saņēmējiem par katru bērnu tika noteikta piemaksa 50 eiro apmērā.
Šo pabalstu izmaksu nodrošināja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), un tam bija paredzēti 12,9 miljoni eiro. Arī šajā gadījumā pabalstu nodrošināšanai faktiski bija nepieciešama tikai ceturtā daļa no sākotnēji plānotā finansējuma jeb 3,3 miljoni eiro. To ietekmēja aplēšu nenoteiktība, jo nebija iespējams ticami prognozēt ne atbalsta saņēmēju skaitu, ne atbalsta izmaksas ilgumu, ne atbalsta izmaksai nepieciešamo finansējumu.
Revidenti guva pārliecību, ka piemaksām par bērniem un dīkstāves palīdzības pabalstiem piešķirtais finansējums ir izlietots atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Tomēr, revidentu vērtējumā, nav izprotams, kādēļ valdība šos atbalsta veidus definēja kā atsevišķus pakalpojumus, uzdodot tos administrēt VSAA.
Valsts kontroles ieskatā daudz produktīvāks rezultāts tiktu sasniegts, ja valdība šos atbalstus uzdotu administrēt Valsts ieņēmumu dienestam (VID), iekļaujot tos dīkstāves pabalstā.
Proti, ja personas apgādībā ir bērns, par 50 eiro par katru bērnu varēja palielināt dīkstāves pabalstu, kā arī noteikt minimālo dīkstāves pabalsta apmēru, nevis starpību izmaksāt kā atsevišķu pabalstu.
Faktiski pavasarī izsludinātajā ārkārtējā situācijā VSAA personām, kurām VID jau bija piešķīris dīkstāves pabalstu, piešķīra tikai papildu atbalsta summu pie šī dīkstāves pabalsta, tam izmantojot VID datus par piešķirto dīkstāves pabalstu un par apgādībā esošām personām.
Valsts kontrole aicina valdību nepieļaut, ka viena veida atbalsta administrēšana turpmāk tiek sadalīta starp vairākām institūcijām.
Ieviešot jaunus atbalsta veidus un nosakot, kurai institūcijai uzdot tos administrēt, primāri būtu jāvērtē, kādi dati būs nepieciešami atbalsta piešķiršanai un kura institūcija atbalstu varēs nodrošināt visproduktīvāk, norādīja Valsts kontrole.
Labklājības ministrijai pavasarī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā bija jāveic arī trīs jaunas aktivitātes – vecāku pabalsta turpinājuma izmaksa tiem vecākiem, kuriem, beidzoties bērna kopšanas atvaļinājumam, ārkārtējās situācijas dēļ nebija iespējams atgriezties darbā, vienreizējās piemaksas 150 eiro apmērā pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu izmaksa, kā arī bērna kopšanas pabalsta par bērnu vecumā no pusotra līdz diviem gadiem izmaksa palielinātā apmērā no 42,69 eiro līdz 171 eiro mēnesī.
Valsts kontrole revīzijā guva pārliecību, ka visu triju aktivitāšu nodrošināšanai piešķirtais finansējums ir izlietots atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa LTV “Rīta panorāmā” sacīja, ka kopumā revidentu ieteikumi pēc revīzijām par Covid-19 krīzes situācijas līdzekļu izlietojumu tiek uzklausīti un īstenoti.
Ministrijas sola ieteikumus ņemt vērā un slavē par tiem Valsts kontroli.
"Jā, viennozīmīgi ļoti labi izvērtēts, un laikam pirmo reizi tik izvērtētu atzinumu esmu lasījis. Ļoti objektīvs. Un viennozīmīgi arī ņemsim vērā ieteikumus.
Viens no ieteikumiem jau ir ņemts vērā, ņemot vērā, ka mēs esam ieviesuši minimālo sociālo iemaksu budžetā un prezumējam, ka maksāsim pabalstus minimāli vismaz minimālās algas apmērā. Un viennozīmīgi arī vienkāršosim. Jo mēs jau ejam arī uz to, ka šie septiņi režīmi, kas ir, tiek vienkāršoti. Līdz ar to ņemsim vērā šos ieteikumus," solīja finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").
