ĪSUMĀ:
- Sākotnēji derīgie izrakteņi – grants, smilts, kūdra – novērtēti par 3,8 miljardiem eiro.
- Trīs mēnešu laikā ZM papīros to vērtība samazināta 58 reizes – līdz 65 miljoniem eiro.
- "Latvijas Valsts meži" (LVM) atšķirīgos vērtējumus skaidroja ar dažādām izmantotajām metodoloģijām.
- VK uzskata, ka LVM no kūdras zemju nomas var gūt lielākus ieņēmumus.
- LVM norādīja – nomas maksas vēsturiskas; to celšana draudētu ar tiesvedībām.
- Atbildīgā ZM gaida auditus; pēc to saņemšanas tiks vērtēts arī LVM darbs.
- ZM ir apņēmusies ieviest sešus revidentu ieteikumus.
Valstij piederošās kūdras apjomi ZM papīros trīs mēnešu laikā kļuva būtiski mazvērtīgāki – no 3,7 miljardiem eiro līdz 57 miljoniem eiro.
Revīzijas laikā VK izpētīja, ka vairāk nekā pusi jeb 60% no Latvijā iegūtās kūdras uzņēmēji izrok valsts īpašumā, ko apsaimnieko uzņēmums "Latvijas Valsts meži" (LVM), kas purvus savukārt iznomā komersantiem. ZM nav informācijas, kādu ieguvumu tās pārraudzītā kūdra dod Latvijas ekonomikai. Taču no citu institūciju datiem revidenti noskaidrojuši, ka 95% iegūtās kūdras eksportējam, pērn apgrozot 178 miljonus eiro. Savukārt LVM par kūdras zemju nomas platībām gadā dabūjuši vien nepilnus 2,5 miljonus eiro.
“Ja uzskaitē nav uzrādīti visi valstij un tātad sabiedrībai piederošie derīgie izrakteņi, nav iespējams izsekot, cik daudz un kādā vērtībā valsts īpašums tiek pārdots un kādiem būtu bijis jābūt atbilstošiem ieņēmumiem no kūdras pārdošanas,” norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
"Protams, mums tas secinājums tomēr ir, ka šiem ieņēmumiem bija jābūt lielākiem. Būtu bijis iespējams gūt par 1,6 miljoniem [eiro] vairāk, nekā tika gūts ar šo nomu. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka tā nebūtu tirgus nomas maksa. Pēdējais līgums šo tirgus nomas maksu sasniegtu tikai 2030. gadā. No 2020. gada līdz tam 2030. gadam nebūs iespējams gūt vēl 3,1 miljonu eiro," sacīja Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka. Viņasprāt, ZM un LVM ar attiecīgajiem valsts derīgajiem izrakteņiem nerīkojas kā gādīgs un atbildīgs saimnieks.
Ņemot vērā, ka valsts savus izrakteņus vienā brīdī lēš kā teju četrus miljardus eiro vērtus, bet pēc trim mēnešiem vērtību samazina līdz 65 miljoniem, jautājums par to valdes loceklim Edvīnam Zakovicam. Viņš skaidro, ka pirmajā vērtējumā, kur derīgo izrakteņu vērtība aplēsta teju četru miljardu eiro apmērā, ņemta vērā jau gatavās produkcijas cena, bet otrajā – novērtēti zemē, "vēl neizmantotā procesā" esošie izrakteņi,
Zakovics VK pārmetumus par kūdras purvu iznomāšanu uzņēmējiem "par sviestmaizi" noraida.
Viņš skaidro, ka pirms teju 20 gadiem valsts uzņēmums pārņēmis 33 vēsturiskus līgumus ar kūdras izstrādātājiem, no kuriem lielākā daļa ir ārvalstu investori, un nomas maksas celšana vienā mirklī Latvijai draudētu ar starptautiskām tiesvedībām un bargām soda naudām.
"Lai pārliecinātos, ka mēs tiešām esam visu darījuši likumīgā ceļā, mēs arī veicām auditu, izmantojot vienu no Latvijas lielajām auditorkompānijām, lai konstatētu, vai tiešām mēs esam rīkojušies kā gādīgs un rūpīgs saimnieks, esot ļoti dažādai situācijai ar tiem līgumiem, ko mēs esam gan mantojuši, gan noslēguši paši. (..) Audits parādīja, ka mēs nekādus normatīvos aktus, neko neesam pārkāpuši," klāstīja Zakovics.
ZM komentēt VK pārmetumus sūtīja ministra Kaspara Gerharda (Nacionālā apvienība) biroja vadītāju Jāni Eglītu (Nacionālā apvienība).
"Uzsākot darbu 2019. gada 23. janvārī, mēs esam veikuši visas tās darbības, kas ir nepieciešamas. Tāpat varu teikt, ka šogad mēs esam atklājuši tik daudz jaunu jautājumu, pie kuriem ir jāstrādā, lai novērstu šādas situācijas, kur esam nonākuši," saka Eglīts.
Uz jautājumu, vai LVM valde strādā labi, ministra biroja vadītājs atbildēja: "Tikko kā mums būs visi auditi, mēs izdarīsim vērtējumu par šo, tai skaitā par valdes darbu, un virzīsimies tālāk."
Revīzijā atklājās arī virkne citu faktu, kas prasītu tālāku izpēti par AS “Latvijas Valsts meži” darbības efektivitāti. Piemēram, AS “Latvijas Valsts meži” norādītā tās aktīvu rentabilitāte ir 16,9%, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz mežsaimniecības/mežizstrādes nozares vidējo rādītāju (7,1%). Aprēķins veikts formāli, neņemot vērā uzņēmuma saimnieciskās darbības specifiku – tajā netiek ņemts vērā, ka ieņēmumi pamatā tiek gūti no valsts īpašumā esošiem resursiem, kas nav uzņēmuma bilancē. Ja aprēķinā tiktu ņemta vērā visu izmantoto aktīvu bilances vērtība, tad AS “Latvijas Valsts meži” aktīvu rentabilitāte būtu 6,6%., Tas liecina, ka no katra saimnieciskajā darbībā izmantotā eiro ir gūta zemāka peļņa, nekā to norāda AS “Latvijas Valsts meži”, informēja Valsts kontrole.
ZM ir apņēmusies ieviest sešus revidentu ieteikumus, lai valsts tiktu skaidrībā, kas un cik vērtīgs tai pieder, kā arī derīgos izrakteņus ļautu rakt par adekvātu samaksu. Tāpat ir jāizstrādā zemes dzīļu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāns. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ko līdz šim gadam pārraudzīja nu zemkopību pārņēmusī Nacionālā apvienība, dokumentu gatavojot jau sešus gadus.
