Iepriekšējās divās ziemās valsts uzņēmējus pabalstīja Covid-19 pandēmijas seku dēļ, jo daudzās nozarēs darbs daļēji vai pat pilnībā apstājās. Tagad, kad pandēmijai klāt nāk vēl arī Krievijas īstenotais karš Ukrainā ar tam sekojošu energoresursu un citu izejvielu cenu vēsturisku kāpumu, uzņēmēji atklāti draud vai brīdina, ka bez valsts atbalsta tie ziemu nepārlaidīs. Tā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" līdzīpašnieks Andris Bite. Viņš norādīja, ka uzņēmumiem, kuri izmanto gāzi un nevar uzreiz pāriet uz kādiem citiem energoresursiem, sadārdzinājums ir pat 10 reizes.
Energoietilpīgie uzņēmumi min trīs lielus izaicinājumus. Pirmkārt, kā strauji mainīt energoresursus, piemēram, no gāzes uz dīzeļdegvielu. Otrkārt, kā iespējami vairāk un ātrāk ieguldīt energoefektivitātes lietās. Un, treškārt, kā pārdzīvot iespējamo ekonomikas recesiju un pieprasījuma samazinājumu. Tas viss esot sekas ilgstoši greizai valsts politikai. Bet ko tad darīt?
"Šobrīd mums būs precīzi jānosaka tie uzņēmumi, kuriem būs izdzīvošanas jautājums. Valstij būs jāpalīdz, vai caur valsts kapitālsabiedrībām ar resursiem, vai tiešā veidā finansiāli pārziemot šo periodu. Mēs prasām šobrīd gan valdībai, gan Ekonomikas ministrijai palīdzēt ar datiem un kopīgi izstrādāt noteikumus," stāstīja Bite.
Divos iepriekšējos pandēmijas gados uzņēmējiem un to strādājošajiem valsts ir izdalījusi vienu miljardu eiro. Pie naudas tiešā vai pastarpinātā veidā tikuši 37 tūkstoši saņēmēju, turklāt trešā daļa to dabūjusi vairākās atbalsta programmās. Tā saskaitījusi Valsts kontrole, atzīstot, ka apkopot datus nebija viegli, jo ne viss bijis atklāts. Sākotnēji valsts gribēja dot vēl vairāk naudas, taču vismaz trīs programmās nepieteicās neviens gribētājs.
Valsts kontrole rosina turpmāk atbalstu piešķirt mērķētāk. Un uz to aicina arī Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors un vadošais pētnieks Gundars Bērziņš. Viņš gan norādīja, ka atbalsta pārāk vieglprātīga dalīšana nav tikai Latvijas problēma.
"Jautājums par tā saucamajiem zombiju uzņēmumiem, kuri pastāv tikai tāpēc, ka ir valsts atbalsts, ir aktuāls visā pasaulē. Tāpēc uzņēmumi, kuri nav īsti konkurētspējīgi, bet formāli kritērijiem atbilst, spēj pretendēt. Šī diskusija ekonomistu starpā bijusi visā Eiropā un arī pasaulē. Latvijas problēma bija tajā apstāklī, ka nevērtējam uzņēmuma konkurētspēju pēc ekonomiskās stabilitātes kritērijiem, bet pēc formālajiem apgrozījuma kritērijiem," stāstīja Bērziņš.
Pētnieki mudina ieviest trīs kritērijus, kuru izpilde ļautu dot naudu tieši produktīviem uzņēmumiem. Kritēriji ir:
- uzņēmuma darbības laiks,
- tuvums ekonomiskās attīstības centriem,
- augsta produktivitāte, salīdzinot ar citiem nozares uzņēmumiem.
Abos pandēmijas gados pēc atbalsta saņemšanas likvidēti 722 uzņēmumi jeb gandrīz trīs procenti no visiem naudas saņēmējiem. Bankrotējušajiem tika 18 miljoni eiro valsts naudas.
