EM sagatavotais atbalsta mehānismu regulējums paredz – kompensāciju varēs saņemt ne vien cilvēki, kuri mājokļus silda ar elektrību, dabasgāzi vai centrālapkuri, bet arī tie, kas kurina ar malku, granulām vai briketēm.
Tādēļ kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 miljoniem eiro līdz 430 miljoniem eiro.
Tiesa, atbalsta kopējā summa vēl var mainīties, pēc koalīcijas sēdes atzina labklājības ministrs Gatis Eglītis ("Konservatīvie"). Šajā summā nav iekļauts iespējamais valsts atbalsts energoefektīvajiem uzņēmumiem, jo par to vēl nav precīzu aprēķinu.
Granulu un brikešu lietotāji kompensācijā varēs saņemt pusi no tās granulu summas daļas, kas pārsniegs 300 eiro par tonnu. Granulu, brikešu un malkas lietotājiem atbalstu iespējams saņemt jau par periodu kopš šā gada maija mēneša. Taču, lai to saņemtu, pašvaldībā jāiesniedz pirkumu apliecinošs dokuments.
Savukārt attiecībā uz malku paredzēts jauns risinājums, tā kā daļa cilvēku malku jau sagādājuši, bet čekus nav saglabājuši. Proti, no maija līdz septembrim visiem iedzīvotājiem būs pieejams vienreizējs atbalsts 60 eiro apmērā, kā saņemšanai čeku par iegādāto malku neprasīs. Pašvaldībā vien būs jāaizpilda pieteikums atbalsta saņemšanai un jānorāda, ka apkurē pamatā tiek izmantota malka, skaidroja Saeimas deputāts Juris Pūce ("Attīstībai/Par!").
Savukārt no septembra plānots iepriekš iecerētais mehānisms – segs pusi no cenas daļas, kas pārsniedz 40 eiro par beramkubu, bet tad gan būs nepieciešami čeki.
Malkas sadārdzinājuma daļējai kompensēšanai mājsaimniecībām ir atrasts labs vidusceļš, vērtēja Saeimas deputāts Pūce no "Attīstībai/Par!", kuras pārziņā esošā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosināja atbalstu arī par malku bez saglabāta čeka. Tiesa, šā atbalsta pieteikšanas gadījumā būs jāpaļaujas uz cilvēku godaprātu.
Krietni vienkāršāka kompensācijas saņemšana būs centrālapkures lietotājiem, kā arī tām mājsaimniecībām, kas savus mājokļus apkurina ar gāzi – viņiem atbalsts tiks noformēts kā automātiska atlaide pie ikmēneša rēķina. Taču atlaidi saņems ne katrs lietotājs.
Sākotnējais EM piedāvājums paredzēja – mājsaimniecības, kas apkurei izmanto dabasgāzi, varēs saņemt kompensācijā 3 centus par katru patērēto kilovatstundu. Šāds atbalsts gan pienāksies tikai klientiem, kuru mēneša gāzes patēriņš ir lielāks par 21 kubikmetru. Atlaide automātiski tiks iekļauta gāzes rēķinos par periodu no 1. jūlija līdz 30. aprīlim. Iepriekš bija plānots gāzes lietotājiem atbalstu sniegt vēlāk.
Tas nozīmē, ka visi tie dabasgāzes lietotāji, kas jūlijā saņēma lielos rēķinus par gāzi, augustā saņems pārrēķinu, ņemot vērā plānoto kompensāciju, skaidroja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).
Koalīcijas sanāksmē mehānisms nedaudz koriģēts. "Pavisam formālas izmaiņas – netiek likumā noteikts 30 eiro par MWh atbalsts, bet 50% par gāzes sadārdzinājumu, salīdzinot ar pagājušā gada tarifu. Kas ir faktiski tie paši 30 eiro, tikai izteikti procentos, lai būtu skaidrība, ka visos energoapgādes veidos ir šie 50% no sadārdzinājuma valsts atbalsts," skaidroja ministre.
Līdzīga kārtība arī centrālapkures lietotājiem. Atlaides apmērs būs 50% no cenas daļas, kas pārsniedz 68 eiro par megavatstundu. Kompensācija centrālapkurei tiks piemērota no 1. oktobra līdz 30. aprīlim.
Arvien vairāk mājsaimniecību Latvijā par pamata apkures mehānismu – it īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā – izvēlas uzstādīt mājoklī siltumsūkni. Taču tas saistīts ar ievērojamu elektroenerģijas patēriņu. Tādēļ siltumsūkņu lietotājiem valdība piedāvās kompensāciju par patērēto elektrību.
Iecerēts, ka mājsaimniecības, kuras mājokļus silda ar siltumsūkņiem, varēs saņemt kompensāciju par elektroenerģijas patēriņu virs 500 kilovatstundām. Kompensācijas apmērs būs 50% no elektrības cenas, kas pārsniedz 16 centus par kilovatstundu, bet ne lielāks par 10 centiem par kilovatstundu. Lai pretendētu uz šo atbalstu, pašvaldībā jāiesniedz apliecinājums, ka mājoklī patiešām uzstādīts siltumsūknis.
Plānots, ka šo atbalstu varēs saņemt no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. aprīlim.
Turklāt tas būs pieejams ne tikai par apkurē izmantotajiem siltumsūkņiem, bet arī citiem apkures veidiem, kur izmanto elektrību.
Otrdien par šiem atbalsta mehānismiem tiks lemts valdības sēdē, bet ceturtdien tos plānots steidzamības kārtā apstiprināt Saeimā visos lasījumos uzreiz. Šīs kompensācijas attiecas tikai uz mājsaimniecībām, bet jaunnedēļ valdība iecerējusi lemt par atbalsta pasākumiem arī uzņēmumiem
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pēc koalīcijas sēdes norādīja, ka saistībā ar energoresursu sadārdzinājumu valsts atbalsts uzņēmumiem plānots to konkurētspējas saglabāšanai.
Ekonomikas ministre sacīja, ka koalīcijas sēdē pirmdien konceptuāli apspriesti iespējamie risinājumi uzņēmumu atbalstam, ko valdība varētu skatīt sēdē pēc nedēļas. Tikmēr EM turpinās strādāt pie iespējamā energoefektīvo uzņēmumu atbalsta pasākumiem. Par energoefektīviem uzņēmumiem tiek uzskatīti tādi, kuru izmaksas energoresursiem pārsniedz 10% no kopējiem tēriņiem. Atbalsts plānots visiem energoefektīvajiem uzņēmumiem neatkarīgi no nozares, kurā tie darbojas, piebilda Indriksone.
KONTEKSTS:
Valdība sēdē pirms Jāņiem konceptuāli vienojās, ka nākamajā apkures sezonā valsts segs pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma gan centrālās apkures saņēmējiem, gan tiem, kas apkurei izmanto elektrību, gāzi un granulas. Par malku un konskes briketēm iepriekš atsevišķs atbalsts nebija plānots, līdz EM pagājušajā nedēļā paziņoja, ka rosinās sniegt valsts atbalstu arī šī kurināmā sadārdzinājuma daļējai kompensēšanai.
EM plāno, ka mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai. Latvijas Radio aptaujātie eksperti gan uzsvēra, ka malkas tirgū plaukst un zeļ ēnu ekonomika un lielākoties pirkumi notiek skaidrā naudā, bez čeka.
EM sagatavoto likumprojektu valdība skatīs sēdē otrdien, 9. augustā.
