Kas bijuši būtiskākie notikumi viesmīlības nozarē un ekonomikā kopumā Covid-19 pandēmijas laikā, bet īpaši pēdējās pāris nedēļās? To LSM.lv otrajā video sarunā "Instagram" vaicāja Jelgavas novada Abgunstes muižas saimniekiem Asnātei un Jānim Avotniekiem, kā arī bankas "Citadele" ekonomistam Mārtiņam Āboliņam. LSM.lv piedāvā ekonomista un uzņēmēju būtiskāko vērtējumu apkopojumu.
ĪSUMĀ:
- Abgunstes muižas saimnieki: Krīzē ieņēmumi divus mēnešus "apaļa nulle".
- Neizmanto valsts finansiālā atbalsta instrumentus; palīdz līdzcilvēki.
- Notur darbiniekus; varētu izmantot atbalstu darba algu subsidēšanai.
- Ekonomistu satrauc bezdarba pieaugums vasarā, kad tas parasti mazinās.
- Tāpat satrauc būtiskais Latvijas eksporta kritums aprīlī.
- Labas ziņas ekonomikai – zemās naftas cenas un iedzīvotāju tēriņu "atgūšanās".
- Ekonomists: Atdzīvojas vietējais tūrisms; ne tik labi klājas uzņēmumiem Vecrīgā.
-
Ieņēmumi – "apaļa nulle"; finansiāli palīdz līdzcilvēki
Covid-19 krīze laimīgā kārtā sakritusi ar jaunu būvniecības etapu Abgunstes muižā. Līdz ar to viesu uzņemšanas un dažādu pasākumu rīkošanas iespējas muižā bija ierobežotas, proti, šopavasar pasākumi būvdarbu dēļ bija plānoti tikai brīvdienās, taču arī tos Covid-19 ierobežojumu dēļ nācās atcelt vai pārcelt, tostarp kāzas vai korporatīvos pasākumus, stāstīja muižas saimnieki Asnāte un Jānis Avotnieki.
Par būtiskāko ekonomikā "Instagram"
Kas ir būtisks šobrīd Latvijas ekonomikā uzņēmējiem un valstij? Ja jums ir kāds temats vai jautājumi tautsaimniecības ekspertiem, rakstiet uz e-pastu "[email protected]" vai mūsu "Instagram" kontā. Mēģināsim atbildes meklēt video sarunās.
Muižas saimniece atzina – "ikdienas tūrismu" vasarā vislabāk var izjust maija mēnesī. Maijs tradicionāli ir mēnesis, kad muižā sāk iebraukt ļoti daudz tūristu autobusu. "Šogad bija pavisam citādāk, bija klusāk, ļoti," Covid-19 nestās pārmaiņas nozarē iezīmēja uzņēmēji.
Abgunstes muižas ieņēmumu plūsma Covid-19 izraisītās krīzes dēļ apsīka – 62 dienas ieņēmumi bijuši "apaļa nulle", atzina muižas saimnieks.
"Mums tas četru gadu laikā bija pilnīgs jaunums, ka var būt tā, ka naudas nav nemaz," atzina Avotnieks.
Nekādu uzkrājumu muižai, lai pārdzīvotu Covid-19 krīzi, nebija, jo visi resursi trijos muižas darbības gados ieguldīti attīstībā. Krīzes pirmsākumos muižai ļoti būtu noderējis tūlītējs finansiāls valsts atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem, taču problēmas ar naudas plūsmu ātrāk izdevies atrisināt pašiem.
"Ar labu cilvēku izpalīdzību finansiāli mums izdevās šo visu pārziemot.
Un tagad, sākoties aktīvajai vasaras sezonai, varēsim atdot to, ko nedaudz aizņēmāmies," atzina muižas saimniece.
Abgunstes muižas saimnieki līdz šim izmantojuši valsts pretimnākšanu saistībā ar pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summas atmaksu, kas saņemta bez prasīšanas. Dīkstāves pabalstiem uzņēmēji nekvalificējās, jo neesot atbilduši kritērijiem. Arī citus valsts atbalsta instrumentus Covid-19 krīzē Abgunstes muižas saimnieki līdz šim nav izmantojuši.
-
Muiža notur darbiniekus; iesaista dažādos darbos
Muižas saimniece pieļāva, ka varētu izmantot jūnija vidū valdībā atbalstīto jauno valsts atbalsta instrumentu, kas būs dīkstāves pabalsta vietā un kas paredz valsts subsīdijas darba algām jauniem darbiniekiem no bezdarbnieku vidus.
Ar iecerētajiem sezonas darbiniekiem, kurus muižā parasti pieņem maija sākumā, šoreiz Covid-19 krīzes dēļ darba attiecības nevarēja uzsākt. Savukārt izdevies noturēt esošos darbiniekus, tostarp samērā nesen – martā – darbā pieņemtus divus darbiniekus.
Abgunstes muižas darbinieku "pamatsastāvā" ir kopumā septiņi cilvēki, kuri Covid-19 krīzes laikā pārkvalificējās, proti, darīja darbus, kas līdz tam nebija viņu darbu lauciņā un ko citkārt "skrējienā" muižā nav bijis laika paveikt.
"Dažas dāmas, kas ikdienā nodarbojas ar telpu uzkopšanu vai saimniecības pārzināšanu, arī tika iesaistītas kaut kādu labiekārtošanas darbu veikšanā, jo bija skaidrs – ja mēs palaižam prom pamatsastāvu, tad to, ar ko ir strādāts, skolots, būs grūti dabūt atpakaļ," atzina Avotniece.
Viņa atklāja, ka pati krīzes laikā pārvarējusi savas iepriekšējās bailes sēsties pie šujmašīnas – tā rezultātā tapuši aizkari muižas guļamistabām.
Covid-19 krīze arī parādīja, ka ir jāapgūst jaunas tehnoloģijas, lai, piemēram, varētu strādāt vai kontaktēties attālināti. Muižas darbinieku komanda pierādījusi, cik daudzpusīga tā spēj būt krīzes apstākļos, atzina saimnieki. Tieši spēja pārorientēties un nepieciešamība darīt lietas, kas iepriekš nav darītas, ir lielākā krīzes mācība un vienlaikus ieguvums, piebilda muižas saimnieks.
-
Satrauc bezdarba kāpums vasarā
Maijā Latvijā faktiskā bezdarba līmenis bija 9,6%, bet reģistrētā bezdarba līmenis 8,4%. Abi rādītāji uzrāda 0,4 procentpunktu pieaugumu, salīdzinot ar situāciju pirms mēneša. Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, faktiskais bezdarba līmenis pieaudzis par 3,3 procentpunktiem, bet reģistrētais – par 2,3 procentpunktiem. 2020. gada maijā Latvijā bija 93,5 tūkstoši bezdarbnieku.
Jautājumi un atbildes LSM.lv sarunās "Instagram" par ekonomiku
Bankas "Citadele" ekonomista Mārtiņa Āboliņa atbildes uz atsevišķiem jautājumiem par ekonomiku:
- Valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" paziņojumā par vienas muižas pārdošanu teica, ka privātie pašlaik vairāk iegulda, jo baidās, ka tā var zaudēt savu vērtību. Kā jums šķiet?
Noteikti kaut kādas inflācijas bažas ir. Ja raugās uz Latviju, maijā mums ir atgriezusies deflācija – kopējais cenu līmenis ir nedaudz samazinājies pārsvarā degvielas, energoresursu, komunālo pakalpojumu cenu krituma dēļ. (..)
Domāju, cilvēki varbūt ar bažām skatās uz ārkārtīgi lielajiem atbalsta pasākumiem ekonomikai, kas, protams, ir vajadzīgi. Redzam, ka valstu budžeta deficīti aug, arī Latvijā šogad, visticamāk, būs ļoti liels budžeta deficīts – 6%-7% no IKP. Redzam arī, ka centrālās bankas gan Eiropā, gan ASV faktiski rada, drukā naudu un pludina iekšā finanšu sistēmā.
Skaidrs, ka valsts uzdevums ir īstermiņa – noturēt darbavietas, saglabāt pēc iespējas ekonomiku. Inflācija, ja tā būs, tas ir vidēja, ilgāka termiņa jautājums. Zinām, kā ar to tikt galā, priekš tam ir monetārā politika. Bet nestimulēt ekonomiku šodien, baidoties no inflācijas rītdien, droši vien nav prāta darbs. Glābj ekonomiku, ja to izglābj, inflācija jau ir patīkama problēma, ar ko tikt galā. (..) Kaut kādi riski ir, taču tie vairāk nāk no politiskā aspekta, ka varam aizrauties (..).
- Deflācija Latvijā ir atgriezusies, kas lielā mērā saistīts ar zemajām degvielas cenām, taču tās atkal ir atsākušas kāpt. Cik ilgi tas turpināsies, vai var gaidīt, ka 95. markas benzīna litra cena atkal nokritīsies zem 1 eiro?
Degvielas cenas primāri saistītas ar naftas cenām pasaulē, arī tur ir bijuši tādi "amerikāņu kalniņi", līdzīgi kā ekonomikā. (..) Ir notikušas divas lietas – ne tikai Latvijā, bet arī daudz kur citur ekonomika sākusi atkopties ātrāk, nekā gaidīts, un tas veicina pieprasījumu. Cilvēki vairāk brauc ar automašīnām, mazāk – sabiedrisko transportu, līdz ar to kaut kādos segmentos tas pieprasījums aug vairāk, nekā tas ierasti būtu audzis. No otras puses, ir būtiski samazināta [naftas] ieguve (..). Kur naftas tirgus virzīsies? To tiešām grūti pateikt, jo tas nav brīvs tirgus, tur ir kartelis, pieprasījums ir neelastīgs attiecībā uz cenu. Negaidītu gan daudz būtiskāku naftas cenu pieaugumu. (..)
Vienu brīdi krīzes laikā litrs 95. markas benzīna maksāja zem 1 eiro (..). Faktiski ir tā, ka kādi 70-80 eiro centi no degvielas litra cenas veido nodokļi – akcīze, PVN. Lai mēs dabūtu cenu zem 1 eiro, mums ne tikai naftas cenām jābūt ļoti zemām, bet arī visiem pārdevējiem, ražotājiem u.c. būtu jāsamazina savas peļņas normas. Tas ir tas, ko mēs redzējām tad, kad cena bija zem 1 eiro (..). Tas var notikt brīžos, ja ir Covid-19 otrais vilnis, mēs visi sēžam mājās, citādi – nē.
- Viesmīlības nozare vēlas samazinātu PVN likmi saviem pakalpojumiem. Vai tas nozarei palīdzētu, vai tas būtu jādara?
(..) Tagad izraut no nodokļu sistēmas ārā vienu nodokli un tādā veidā atbalstīt ekonomiku, vienu nozari? Var, bet tas, pirmkārt, nepalīdz tiem, kam bizness vienkārši apstājies, smagāk skartajiem, jo, ja nav apgrozījuma, nav arī samazinātā PVN. Otrs – ir Eiropā valstis, kur ir samazināts PVN, bet tur bieži vien vai nu nozare ir ļoti liela, un tās ir dienvidu valstis, kas konkurē savā starpā, vai arī, kur restorānu, kafejnīcu apmeklēšana ir kā nacionālā kultūras sastāvdaļa. Piemēram, ja raugās uz Grieķiju, tur nabadzīgākie 20% iedzīvotāju joprojām diezgan būtisku daļu savu ienākumu tērē restorānos. Tur visi iet uz kafejnīcām utt. Mums uz restorāniem iet, sākot no vidus [vidusslāņa] un uz augšu. Ar samazinātu PVN atbalstītu nozari, bet tā būtu kā sava veida subsīdija turīgākajiem. (..) Labāk šobrīd ir kaut kādā tiešā veidā palīdzēt ar naudu, kas ir uz laiku, un neaiztikt kopējo nodokļu sistēmu, kas tomēr ir jāskata kopumā.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmēja, ka "ekonomikā joprojām dzīvojam tādā atpakaļskata spogulī". "Jo mums visi tie cipari, kas nāk par ekonomiku, ir kādu mēnesi, divus mēnešus veci. Jau sarunā ar muižas pārstāvjiem redzējām, ka tā situācija ļoti dinamiski mainās (..)," vērtēja Āboliņš.
Viņaprāt, maija bezdarba rādītāji ir salīdzinoši lieli, tomēr satraucošākais ir tas, ka jūnijā bezdarbs Latvijā turpina augt.
Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, līdz 15. jūnijam Latvijā reģistrēto bezdarbnieku rinda pieaugusi vēl par 1600 cilvēkiem. Parasti maijā un jūnijā bezdarba līmenis samazinās, kas skaidrojams arī ar sezonālo darbu pieaugumu, taču šogad sezonālo darbu acīmredzot būs mazāk.
"Bet tās bažas ir, ka uz rudeni situācija var nebūt īpaši iepriecinoša. Parasti vasarā bezdarbs samazinās, bet rudenī tas atkal pieaug. Bet, ja tas [bezdarbs] jūnijā turpina augt, tad uz rudeni tā situācija var nebūt tik priecīga," sprieda ekonomists,
"Citadeles" ekonomists vienlaikus atzina, ka situāciju arī darba tirgū Covid-19 krīzes laikā ir grūti prognozēt, jo apstākļi strauji mainās.
-
Būtisks kritiens Latvijas eksportam; tēriņi atgūstas
Āboliņš atzina, ka satraucoši ir arī visai būtiski krītošie Latvijas eksporta apjomi – saskaņā ar pēdējiem pieejamajiem statistikas datiem (par aprīli) sarucis gan Latvijas preču, gan pakalpojumu eksports. Salīdzinoši pakalpojumu eksportam kritiens bijis lielāks nekā preču eksportam – apmēram par trešdaļu, salīdzinot ar atbilstošu laika posmu pirms gada.
"Varbūt nav negaidīti, bet, kad tu redzi tos ciparus, tad ir diezgan uztraucoši," atzina bankas ekonomists,
izsakot cerību, ka nākamie mēneši Latvijas eksportam un ekonomikai kopumā būs labāki.
Vairāk cietušās nozares pakalpojumu eksportā ir tūrisms, aviācija, tranzīts, kuru gan skārušas arī citas negācijas. Savukārt preču eksportā vairāk cieta kokapstrādes, metālizstrādājumu u.c. jomas. Labā ziņa, pēc eksperta sacītā, ir tā, ka aprīlī ekonomikai palīdzējušas samērā zemās naftas cenas. Tāpat pozitīvi, ka uzlabojās Latvijas tirdzniecības bilance.
"Tā īstenībā aizgāja pat plusā. Gan samazinājās imports, gan arī mēs nebraucam [ārzemju ceļojumos] un netērējam, un rezultātā ir lielas pārbīdes ekonomikā iekšā," sprieda Āboliņš.
Pēc viņa teiktā – vēl viena Latvijas ekonomikai pozitīva lieta ir tā, ka iedzīvotāju tēriņi turpina atgūties. Vismaz bankas "Citadele" dati liecina, ka cilvēku tēriņi ar maksājumu karti marta otrajā pusē un aprīlī saruka par 25%-30%, kas ir "ārkārtīgi liels kritums". Taču kopš Lieldienām tēriņu dinamika ir augšupejoša un tuvojas pirmskrīzes līmenim janvārī, februārī.
"Tā patēriņa puse, iekšējā patēriņa puse īstenībā izskatās pat labi. Ir pārbīdes – mēs izklaidei vai restorāniem tik daudz vairs netrērējam, vairāk iepērkamies internetā (..)," sprieda ekonomists.
"Bet ekonomikā kopumā vietējais patērētājs īstenībā jūtas relatīvi labi, priekš manis pārsteidzoši labi, un turpina tērēt".
Ekonomists atzina, ka šis ir viens no iemesliem, kā dēļ viņš ir uzlabojis Latvijas šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības prognozi. Lai arī arvien ir daudz nezināmo, tostarp par iespējamo Covid-19 otro vilni, "Citadeles" ekonomists lēsa, ka Latvijas ekonomika šogad varētu sarukt par 4%-5%, kas ir mazāk par iepriekš lēsto 8%-9% IKP kritumu.
"Mums tomēr vairāk nekā 60% no IKP ir patēriņš. Līdz ar to, ja mēs redzam būtisku uzlabojumu patēriņā, naudas apgrozījumā bankomātos, tad tā jau ir laba ziņa, jo tā ir liela daļa ekonomikas. (..) Gan automašīnu pārvietošanās, gan degvielas patēriņš, gan elektrības patēriņš, kas kopumā ir diezgan stabils, tas viss liek domāt par to, ka tā situācija ir salīdzinoši laba," sacīja Āboliņš.
-
Atdzīvojas vietējais tūrisms; Rīgas atšķirīgā situācija
Tāpat redzams, ka pēc ievērojamā krituma aprīlī, kad Latvijas tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaits samazinājās par 93,6%, atdzīvojas arī vietējais tūrisms, teica ekonomists. Tiesa, ne tik labi varētu klāties tiem uzņēmumiem, kas lielākoties ir atkarīgi no ārvalstu viesu apkalpošanas, jo ārzemju tūristu ir samērā maz.
"Tā ir visa Vecrīga un Rīgas centrs, kur ir gan viesnīcas, gan veikali, gan restorāni. Tā situācija tur joprojām ir diezgan bēdīga," sprieda ekonomists.
Arī Abgunstes muižas saimniece uzskata, ka, salīdzinot ar Rīgas lielajām viesnīcām, kas vairāk orientējās uz konferenču tūrismu, ārzemju ceļotājiem, muižas un kopumā viesu mītnes reģionos Covid-19 krīzē ir priviliģētākā situācijā, jo vietējais tūrists vienmēr vairāk meklēs iespējas aizdoties prom no pilsētas.
"Jā, mēs jūtam, ka meklē vairāk atpūtas iespējas vietējā tirgū. Mums ir tā sauktie ēdamsvētki reizi mēnesī (..). Varētu šķist, ka cilvēkiem kopumā vidēji ienākumu līmenis ir samazinājies un kāds tad būs pieprasījums, bet tikko īstenojām vienu, un nekas ļoti nav mainījies.
Tiešām tāda sajūta, ka tā naudiņa, kas nav aizgājusi ārzemju ceļojumos, šobrīd silda vietējo ekonomiku," atzina uzņēmēja.
Pozitīvi ir tas, ka lielākais krīzes smagums bijis vēl salīdzinoši klusajā tūrisma sezonā, sprieda uzņēmēja. Līdz ar aktīvās tūrisma sezonas sākšanos naudas plūsma Abgunstes muižā ir atjaunojusies, un muižas saimnieki cer, ka kopumā šajā vasarā ieņēmumi būs lielāki nekā pērn, ņemot vērā arī īstenotos Eiropas Savienības (ES) fondu projektus.
"Vasara biznesā ir atsākusies, un krīze būtu bijusi ļoti smaga, ja labi ģimenes cilvēki nebūtu mums palīdzējuši ar naudas plūsmas nodrošināšanu, tad mēs droši vien būtu ļoti bēdīgāki. Tā kā šis laimīgais fakts notika un mēs tos divus mēnešus spējām pārdzīvot, ar vislielāko optimismu skatāmies uz vasaru, uz nākotni," rezumēja muižas saimnieks.
