Iepriekšējā Saeima jau lēma, ka ar nozares ģenerālvienošanos virsstundu apmaksu darbiniekiem var samazināt uz pusi, ja vienlaikus nozarē ir būtiski palielināta minimālā alga. Tomēr prezidents Raimonds Vējonis iebilda, ka grozījumi pieļautu atšķirīgu attieksmi pret virsstundas strādājošajiem darbiniekiem.
"Sevišķi ņemot vērā neseno Satversmes tiesas spriedumu,
kur tiesa šķietami vispārēji formulē, ka visi darbinieki, kas strādā virsstundas, neatkarīgi no jomas, kurā to dara, ir vienādos un salīdzināmos apstākļos, jo tas ir virsstundu darbs, un tas tiek veikts papildus," stāstīja Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps.
Pēc "Jaunās Vienotības" iniciatīvas tapa jauns priekšlikums, kurš gan no prezidenta izbrāķētās versijas atšķiras minimāli – rosināts likumu precizēt ar nosacījumu, ka minimālā alga nozarē jāpalielina vismaz par 50%, lai darbiniekiem par virsstundām varētu maksāt mazāk.
"Mēs esam viena no retajām valstīm, kur šī samaksa ir dubultā, un tas nozīmē, ka privātajā sektorā ļoti daudzi šīs virsstundas nenorāda. Pieņemtais regulējums bija tuvināšanās slieksnim, ka varētu darbinieki reāli saņemt samaksu par nostrādātajām virsstundām," teica labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība").
"Jaunās Vienotības" priekšlikumu parakstījuši 12 deputāti no piecām frakcijām.
Vējoņa padomnieks Pleps uzsvēra, ka priekšlikums nekādi nerisina bažas par grozījumu atbilstību Satversmei, taču prezidents iebildumus celt vairs nevar:
"Valsts prezidents savu pozīciju ir darījis zināmu Saeimai. Ja Saeima paliek savās pozīcijās, otrreiz par to pašu jautājumu ierunas nevar celt."
Saeimas lēmumu gaida būvnieki, kuri iecerējuši ar ģenerālvienošanos samazināt nozarē ēnu ekonomikas apmērus. Mērķis ir noteikt minimālo algu celtniecībā 780 eiro apmērā, taču, nesamazinot piemaksas par virsstundām, tas neesot izdarāms.
"Ja mēs būtiski ceļam minimālo algu, tad šī virsstundu apmaksa kļūst par ļoti lielu problēmu. Līdz ar to nav iespējams būtiski celt minimālo algu, nemainot citas komponentes, šajā gadījumā virsstundas," norādīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.
Atbildīgā Saeimas komisija grozījumus skatīs februārī. Komisijas vadītāja Andra Skrides pārstāvētā partiju apvienība "Attīstībai/Par!" būvnieku ģenerālvienošanos atbalsta. Būvnieku partnerības vadītāja Fromane ir arī bijusi apvienībā ietilpstošās partijas "Latvijas attīstībai" valdes locekle. Skride gan uzsver, ka lēmumu komisija pieņems kopīgi.
"Tas būs tiešām komisijas uzdevums - diskutēt. Komisijā ir desmit deputāti. Vienpersoniski lēmumi netiek pieņemti," teica Skride.
Skride neizslēdz iespēju, ka komisija varētu atbalstīt arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšlikumu, kas uz pusi samazinātu piemaksas par pirmajām divām virsstundām visās nozarēs. Pret to gan asi iebilst Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.
