Savulaik AS “Liepājas metalurgs” ar valsts galvojumu aizņēmās aptuveni 62 miljonus eiro tēraudkausēšanas krāsns modernizācijai, bet pēdējās izsoles sākuma cena bija noteikta daudz zemāka – 7,2 miljonu eiro apmērā. Maksātnespējīgās AS ”KVV Liepājas metalurgs” krāsns kompleksa pārņēmējs – valsts privatizācijas aģentūras meitas uzņēmums ”FeLM” – informē, ka pašreiz ir jūtama potenciālo pircēju interese un tādēļ tiek plānots tuvākajā laikā rīkot atkārtotu izsoli, taču šoreiz par vēl zemāku cenu, bet kādu – sola nosaukt vien šīs nedēļas laikā.
"Ja pēc tās izsoles nepiesakās cilvēki, investori, kuri vēlas šo teritoriju iegūst ar šiem spēles noteikumiem, tad es uzskatu, ka tur ir jāmeklē citi risinājumi un nav jēgas bezjēdzīgi uzturēt šo kaut kādu stāstu, veikt izsoles, meklēt investorus," saka ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (''KPV LV'').
Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde pērn par 2,67 miljoniem eiro iegādājās daļu bijušā “Liepājas metalurga” teritorijas, lai tur attīstītu videi draudzīgu industriālo parku. Teritorijas vidū gan atrodas valstij piederošā tēraudkausēšanas krāsns. Pēc uzņēmuma ”FeLM” sacītā, pašreizējie interesenti esot uzņēmēji no Eiropas valstīm.
“Tie ir vairāki nozares spēlētāji, kuri nav ieinteresēti iekārtu demontāžā, bet vairāk ir ražošanas atjaunošanā ieinteresēti," atklāj SIA “FeLM” valdes loceklis Jānis Rībens.
Vitenbergs uzskata, ka "tā ir vēsture, kad lielas pilsētas centā ir jābūt metalurģijas uzņēmumam". Viņaprāt, ir jādomā citi varianti, kā šo teritoriju aizpildīt.
Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš saka: “Jau vairāku gadu komunikācijā arī ar uzņēmumu “FeLM” esam sapratuši, ka ir jāskatās paralēli ļoti daudz variantu, kā šo teritoriju pēc iespējas labāk izmantot, tai skaitā, protams, arī konsolidējot visus šos īpašumus viena pārvaldītāja rokās.”
Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis uzsver, ka nav vajadzīgs, lai teritorijā būtu tādi uzņēmumi, kādus “FeLM” patlaban mēģina atrast. "Uzņēmumi, kas nebūs videi draudzīgi un kas diemžēl var radīt tādu piesārņojumu, kas kaitētu liepājniekiem – tas ir tas, ko mēs nevēlamies. Mēs vēlamies, lai šeit ražotu produktus ar augstu pievienoto vērtību un videi nekaitīgus," skaidro Liepājas mērs.
Tāpat Vilnītis atzīst, ka teritorijā joprojām lielā apjomā ir atrodams dažāda veida piesārņojums, kā savākšanai nepieciešama teritorijas revitalizācija, kam, pēc viņa sacītā, būtu nepieciešami vairāki simti miljoni eiro. Pašvaldībai gan šādu līdzekļu neesot, tādēļ esot vajadzīga valsts palīdzība.
KONTEKSTS:
Nonākot finanšu grūtībās, "Liepājas metalurgs" 2013. gada pavasarī pārtrauca ražošanu. Vēlāk uzņēmums tika pasludināts par maksātnespējīgu un 2014. gadā tika pārdots Ukrainas investoriem, kas uzņēmumu pārdēvēja par "KVV Liepājas metalurgs" un 2015. gadā atsāka darbību. 2016. gada 16. septembrī Liepājas tiesa atzina "KVV Liepājas metalurgu" par maksātnespējīgu.
Pērnā gada 25. septembrī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas vadība Rīgā parakstīja līgumu ar AS "Citadele banka" par bijušā uzņēmuma "Liepājas metalurgs" teritorijas daļas iegādi. Līdz ar to 120 hektāri bijušā elektrotēraudkausēšanas ceha tuvumā pieder tikai diviem īpašniekiem – Liepājas pašvaldībai un valstij.
"Liepājas metalurgam" kādreiz piederošajā teritorijā Liepājas Speciālā ekonomiskā zona iecerējusi attīstīt industriālo parku, kur piesaistīt modernus uzņēmumus, kas nodarbinātu daudz cilvēku.
Lielāko vēl nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" aktīvu - elektrotēraudkausēšanas krāsni - ir pārņēmis Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmums "FeLM".
