ĪSUMĀ:
- Valdība nākamnedēļ lems par jaunas valsts kapitālsabiedrības izveidi Ventspils ostas pārvaldīšanai.
- Jaunais uzņēmums pārņems ASV sankcijām pakļautās Ventspils brīvostas pārvaldes uzdevumus.
- Linkaits: ar pašvaldības pārstāvju izslēgšanu no ostas nepietiek, lai tā varētu normāli darboties.
Šonedēļ Saeima vienas dienas laikā pieņēma grozījumus likumā, kas no Rīgas un Ventspils ostu pārvaldēm izslēdza pašvaldību pārstāvjus. Turklāt valdības virzītā likumprojekta anotācijā bija ierakstīts plāns, ka Ventspils brīvostas pārvaldībai jāveido kapitālsabiedrība.
Mērķis ir no ostām norobežot Aivaru Lembergu, kuru līdz ar Ventspils brīvostas pārvaldi ASV iekļāvušas sankciju sarakstā. 8. janvārī noslēgsies pārejas periods, pēc kura brīvostas pārvaldi finanšu iestādes apkalpot vairs nevarēs.
Linkaits norādīja, ka ar Saeimas nolemto, ka esošajā ostas pārvaldē turpmāk nedarbosies pašvaldības pārstāvji, nepietiek, lai risinātu ASV sankciju radītās problēmas.
“Mēs apspriedām situāciju Ventspils brīvostā, mums bija sazvanīšanās ar Ventspils brīvostas pārvaldnieku. Cik noprotams, saimnieciskā darbība notiek bez problēmām. Mēs runājām arī par to, kā tālāk risināt situāciju. Jo ar parlamentā vakar pieņemto lēmumu nepietiek. Mēs nolēmām, ka uz otrdienas Ministru kabineta sēdi tiks iesniegti priekšlikumi par jaunas kapitālsabiedrības dibināšanu, kas būs brīvostas funkciju un pienākumu pārņēmēja,” sacīja Linkaits.
Tāpēc nolemts jau nākamnedēļ valdībā lemt par jauna valsts uzņēmuma izveidošanu, kas darbosies sankcijām pakļautās Ventspils brīvostas pārvaldes vietā.
“Mums ir dotas 30 dienas, lai nodrošinātu veiksmīgu saimniecisko darbību Ventspils brīvostas teritorijā. Un mēs apņemamies līdz šā gada beigām izdarīt visu nepieciešamo, lai uzņēmējiem būtu kontaktpunkts jeb jauna juridiska persona, ar kuru slēgt visus darījumus,” sacīja Linkaits.
Ministrs norādīja, ka jaunā ostas uzņēmuma padomē strādās četri ministriju pārstāvji, taču to, kas uzņēmumu vadīs, viņš pagaidām nestāsta. Linkaits arī skaidri neatbildēja uz jautājumu, vai sankciju sarakstā iekļautā Ventspils brīvostas pārvalde tiks likvidēta.
Viņš situāciju salīdzināja ar uzņēmumu maksātnespējas procesu: “Atceramies šeit “Parex” stāstu – savulaik tika izveidota labā banka, kurai tika nodoti visi labie aktīvi. Arī šajā gadījumā tiek veidota labā ostas pārvalde, kurai tiek nodoti nepieciešamie aktīvi.”
Jaunveidojamā kapitālsabiedrība būs tieša Ventspils brīvostas funkciju un pienākumu pārņēmēja. Tās īpašniece būs valsts. Sīkākas detaļas par priekšlikuma praktisku izpildi patlaban netiek izpaustas. Jaunās kapitālsabiedrības pārvaldības princips būs līdzīgs esošajam – padomē darbosies četru ministru ieteiktie pārstāvji. Linkaits pagaidām neprecizēja, vai tas nozīmēm, ka esošo Ventspils brīvostas pārvaldi likvidēs.
Par šādu risinājumu pirmajā sēdē vienojusies premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) izveidotā darba grupa, kurā piedalās ministri no visām koalīcijas partijām. Darba grupa paziņot par sēdē lemto deleģēja Linkaitu, tāpēc pārējie ministri no komentāriem atturējās.
Ventspils ostas pārvaldības nodošanu jaunam uzņēmumam partijas vēl pārrunās pirmdien, 16. decembrī, taču pašlaik vairums sliecas to atbalstīt, stāsta aptaujātie politiķi. Linkaits uzsvēra, ka jaunu juridisku struktūru ostas pārvaldīšanai šobrīd plānots izveidot tikai Ventspilī,
savukārt par Rīgas brīvostas pārvaldības modeļa maiņu valdība lems vēlāk.
Uz jautājumu, vai jaunveidojamā kapitālsabiedrība nākotnē varētu arī pārņemt Rīgas brīvostas pārvaldību, Linkaits teica, ka ar Rīgas brīvostu tam nav nekādas saistības un plašākas ostu pārvaldības izmaiņas sagatavos un Saeimā iesniegs līdz 2020. gada 1. jūlijam.
Uz ātru rīcību uzstāj arī Ārvalstu investoru padome. “Mēs redzam, ka pašreizējā situācija ietekmē Latvijas investīciju klimatu, tāpēc vajadzīga ātra rīcība, lai ierobežotu sankciju ietekmi Latvijas ostās, tranzīta sektorā un ekonomikā kopumā. Tādēļ mēs aicinām gan valdību, gan atbildīgās institūcijas rīkoties maksimāli ātri, lai panāktu konstruktīvus risinājumus, kas ļautu turpināt darbu tiem komersantiem, kas nav saistīti ar sankciju mērķa īstenošanu. Ņemot vērā, ka šī ir nebijusi situācija Latvijā, nepieciešama arī skaidra un regulāra komunikācija gan uzņēmējiem, gan skaidrojumi sabiedrībai par to, kas notiek”.
Satiksmes ministra vadītās darba grupas lēmumu par soli pareizā virzienā sauc Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs, kurš jau iepriekš uzstāja, ka politizēta brīvostu pārvaldība ir izgāzusies un tās vietā jāveido kapitālsabiedrības. „Ir vismaz skaidri noteikumi, kā tiek plānota šī uzņēmuma darbība, kā tiek ieceltas pārvaldes institūcijas, padome, ko darīs valde.
Tas ir ļoti pārskatāms, skaidrs rāmis, ko izmantot, lai šo pārvaldību sakārtotu. Protams, ir jautājums, kurš būs vadītājs, bet teorētiski ar šo var virzīties uz priekšu,” sacīja Grafs.
KONTEKSTS:
ASV iekļāvušas Globālajā Magņitska sankciju sarakstā no pienākumu pildīšanas atstādināto Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī četras organizācijas - Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. ASV sankcijas ir jāievēro arī bankām Latvijā. ASV brīdināja, ka jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus sankcionētajām personām, arī var tikt pakļauts ASV sankcijām.
Reaģējot uz ASV lēmumu, Lembergs paziņoja, ka apturēs darbību Ventspils brīvostas pārvaldes valdē. Bet valdība nolēma labot situāciju, valsts pārvaldībā pārņemot Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldes, un Saeima 12. decembrī vienas dienas laikā nolēma atbalstīt šo valdības priekšlikumu.
