ĪSUMĀ:
- Kuldīgas novadā saņemti 49 zemnieku iesniegumi, Ventspilī - desmit.
- Sausuma un karstuma dēļ cietuši visi lauksaimniecības augi.
- Lopiem trūkst barības, tādēļ tos jāpārdod vai jānokauj. Samazinās arī izslaukums.
- Lauksaimnieku asociāciju jumta organizācijas vadītājs uzskata, ka sausuma sekas jutīs visā Latvijā.
- Ārkārtas situācijas izsludināšana palīdz saimniekiem, kuriem ir kredītsaistības.
Kuldīgas novada domē informēja, ka pašvaldībā saņemti 49 zemnieku iesniegumi no visiem novada pagastiem ar lūgumu pēc palīdzības, jo ilgstošs lietus trūkums radījis negatīvu ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu - kā graudu un augļu audzētājiem, tā lopkopjiem.
Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst -
zāle ir nokaltusi, pēc ganībām tā vairs neaug.
Zemnieki lopus baro ar pagājušajā gadā novākto sienu. Piemēram, bioloģiskā saimniecība "Rozbeķi" no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektāru liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis.
"Zemnieku saeimas" vadītājs Juris Lazdiņš Latvijas Radio uzver, ka lopu likvidēšana ir pāragrs solis. Viņš uzskata, ka vēl ir risinājumi barības sagatavošanai dzīvniekiem.
Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vadītāja Daiga Mellere iesniegumā Kuldīgas novada pašvaldībai norādījusi, ka pēc pagājušā gada pavasara salnām un rudens lielajām lietavām novada lauksaimnieki cieta ievērojamus zaudējumus, kas samazināja plānoto ražu, bija apgrūtināta ražas novākšana un tika nokavēti ziemāju sējas optimālie termiņi.
Sausuma un karstuma dēļ esot cietuši pilnīgi visi lauksaimniecības augi. Šobrīd augiem vajadzētu būt vismaz 90 centimetrus gariem, taču sausuma dēļ tie sniedzas vien 10-15 centimetru garumā. Veidojas vārpas, taču graudu nav. Vairāku saimniecību īpašnieki stāsta, ka augļu raža šogad varētu būt uz pusi mazāka. Saimnieki laistot zemi, bet no tā esot maza jēga.
Ventspils novada dome ir saņēmusi desmit zemnieku parakstītu vēstuli, kurā viņi pievērsuši uzmanību ilgstošajam sausumam Ziemeļkurzemē. Sausā un karstā laika dēļ lauksaimnieki var zaudēt teju visu vasarāju ražu.
Zemnieks Aigo Gūtmanis piekrīt speciālistiem, kuri prognozē, ka ražas zaudējumi var sastādīt no 40 līdz 90 procentiem. Tāpat Akmeņkalnu saimniecībā zaudējumi jau uzskaitīti, 20 hektāros iesētā kukurūza nav pat sadīgusi. Apgrūtināta ir skābbarības sagatavošana liellopiem. Jau šobrīd
pilnvērtīgas lopbarības trūkums ietekmējis izslaukumu - tas samazinājies vismaz par tonnu dienā.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija otrajā dekādē bija 9,1 milimetrs, tas ir par 43% mazāk, nekā nepieciešams, savukārt maija trešajā dekādē tie bija 2,3 milimetri, kas ir par 88% mazāk, nekā būtu vajadzīgs veģetācijas attīstībai. Savukārt Ventspils novada Ances pagasta Vičakos maija otrajā pusē nokrišņi vispār nav novēroti.
Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks norādīja, ka skarta lielākā daļa no 49 368,5 hektāru lauksaimniecībā izmantojamām zemes platībām, tādēļ deputāti pieņēma lēmumu lūgt Ministru kabinetu izsludināt ārkārtas situāciju vismaz 12 mēnešu periodā:
"Ārkārtas situācija jau izsludināta četros Lietuvas apgabalos, un arī mēs vēlamies atbalstīt novada lauksaimniekus, tādēļ vēršamies valdībā ar lūgumu realizēt atbalsta pasākumus krīzes situācijas pārvarēšanai.
Zemnieki mūs informējuši, ka sausā laika dēļ var ciest 80% ražas, tas nozīmē, ka lauksaimniekiem būs problēmas nokārtot kredītsaistības un viņi cietīs zaudējumus," skaidroja Mucenieks.
Ventspils novada pašvaldības deputāti ierosina Ministru kabinetu finansiāli atbalstīt novada uzņēmējus un iedzīvotājus, lai daļēji kompensētu ilgstošā sausuma dēļ radušos zaudējumus.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs Guntis Vilnītis Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" stāstīja, ka sausums vislielākās problēmas pašlaik sagādā Kurzemē, bet drīz tas skars arī Zemgali, un prognozējams, ka visu Latviju.
Jautāts par to, kuras nozares lauksaimnieki no sausuma cieš visvairāk, viņš atbildēja, ka tie viennozīmīgi ir dārzkopji un augļkopji, jo šiem saimniekiem nav izejas, ja sausumā augi nokalst.
Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte uzsvēra, ka augļkopjus nelaimes vajā jau trešo gadu, tāpat nozares specifika ir, ka pagājušā gada neveiksmes atsaucas uz nākamo gadu. Viņa uzskata, ka ārkārtas situācija būtu jāizsludina visā Latvijā.
"Pat ja uzlīs. Kas ir biris, tas ir nobiris, un atpakaļ nepieliks," stāsta Rudzāte.
Vilnītis skaidroja, ka ārkārtas situācijas izsludināšana palīdz saimniekiem, kuriem ir kredītsaistības vai, ja jānorēķinās ar piegādātājiem, bet sausuma dēļ tas nav bijis iespējams.
"Zemnieku saeimas" vadītājs Lazdiņš Latvijas Radio norāda, ka nosūtīs vēstuli Zemkopības ministrijai, kas būs kā pamats, lai tiktu sākta lauku apsekošana. Pēc tam varēs izlemt, vai nosakāma ārkārtas situācijai, vai izmantojamas kādas citas metodes zemnieku atbalstam.
KONTEKSTS:
Jau labu laiku ilgstošais sausums ir izkaltējis dažādas kultūras, vietām iznīcinot, iespējams, pat vairāk nekā pusi no gaidāmās ražas. Īpaši valgmes trūkumu izjūt dārzkopji, dārzeņu audzētāji un graudkopji.
