Lietuva enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis informēja, ka termināli paplašinās, ja to ļaus ekonomiskie aprēķini un iespējas.
Tas būtu lētākais un ātrākais risinājums, kā stiprināt reģiona enerģētisko neatkarību.
Amatpersona arī norādīja, ka pašai Lietuvai patlaban vajadzīga tikai puse no tā gāzes daudzuma, ko iespējams saņemt caur termināli, bet pārējā gāze plūstu uz Latviju, Igauniju un Somiju.
No maija beigām, kad sāks darboties starpsavienojums, to būs iespējams piegādāt arī Polijai.
Savukārt Enerģētikas ministrija jau sestdien paziņoja, ka
Lietuva no šā mēneša sākuma pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes.
Valsts vēlas panākt pilnīgu enerģētisko neatkarību, un tā ir arī reakcija uz Krievijas enerģētisko šantāžu Eiropā un karu Ukrainā. Visa valstī patērētā dabasgāze tiekot saņemta no Klaipēdas termināļa, un tam katru mēnesi tiks piegādātas trīs lielas sašķidrinātās dabasgāzes kravas.
KONTEKSTS:
4. aprīlī arī Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pavēstīja – koalīcijā ir vienprātība, ka Latvijai pēc iespējas drīzākā laikā jāatsakās no Krievijas dabasgāzes piegādēm. Kariņš arī norādīja, ka Latvija no Krievijas dabasgāzes atteiksies neatkarīgi no tā, kā lems citas valstis un arī Eiropas Savienība.
2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
