"Piemēram, ja viņš ir visu pilnu mēnesi dīkstāvē, viņam arī izmaksā šos 180 eiro. Ja šis periods ir, teiksim, pusmēnesis, tad attiecīgi būs 90 eiro. Savukārt darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienests ir piešķīris dīkstāves pabalstu, bet tā apmērs ir mazāks par šiem 180 eiro, aģentūra šīm personām izmaksā starpību starp dīkstāves palīdzības pabalstu un VID izmaksāto dīkstāves pabalstu," skaidroja Bergholce.
VID līdz aizvadītajai nedēļai izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā vairāk nekā 28 miljonu eiro apmērā. Vairāk nekā 70 000 pabalstu izmaksāti pēc gandrīz 12 000 uzņēmumu iesniegumiem. Apmēram 4000 pabalstu – pēc pašnodarbināto iesniegumiem, informēja VID.
Tomēr ir cilvēki, kam valsts palīdzību ne dīkstāves pabalsta, ne arī 180 eiro mēnesī dīkstāves palīdzības pabalsta veidā nav izdevies saņemt.
Ziņas no iedzīvotājiem par šādiem gadījumiem saņēma arī Tiesībsarga birojs, tam pievēršot uzmanību. Biroja pārstāve Ruta Siliņa norādīja, ka daudz izņēmumu attiecināts uz pašnodarbinātajiem.
"Pašnodarbinātie ir strādājuši valsts atzītā nodokļu režīmā. Nav tā, ka viņi būtu kaut kādas pretlikumības darījuši. Viņi ir darījuši tā, kā valsts konkrētam nodokļu režīmam ir uzstādījusi. Tātad tas nozīmē, ka, ja tas ir valsts atzīts nodokļu režīms, tad arī valsts atbalsta mehānismam būtu jābūt vienlīdzīgam pret visiem," uzsvēra Siliņa.
Latvijas Radio sazinājās ar diviem cilvēkiem, kas vērsušies pēc dīkstāves pabalsta un saņēmuši atteikumu. Līdz šim nav saņēmuši arī dīkstāves palīdzības pabalstu.
Kāds vīrietis, kas vēlējās palikt anonīms, dalījās ar savas ģimenes pieredzi:
- Pirms pusotra gada ģimenē piedzimis bērns. Sieva ir patentmaksas maksātāja un līdz ar to neiekļaujas dīkstāves pabalsta saņēmēju lokā. Turklāt iepriekš viņa devās bērna kopšanas atvaļinājumā, savukārt vecāku pabalstu noformēja uz vīru, kas turpināja strādāt, saņemot samazinātu pabalstu. To pieteica uz pusotru gadu. Kad bērnam palicis pusotrs gads, sieva, kas ir auklīte, atsākt darba gaitas ārkārtējās situācijas dēļ nevarēja. Tiesa, būšot iespēja saņemt ārkārtējās situācijas laikā palielināto bērna kopšanas pabalstu. Tas līdz 9. jūnijam bērniem no pusotra līdz diviem gadiem palielināts no nepilniem 43 līdz 171 eiro. Kopumā gan, pēc vīrieša stāstītā, ģimenē būtiski sarukuši ienākumi – par apmēram 400 līdz 600 eiro mēnesī. Par kritisku ģimene situāciju gan nesauca, tomēr aizskārusi nevienlīdzība, jo ģimene maksājusi visus nodokļus, kā valstī atļauts.
Ar savu stāstu dalījās arī kāda sieviete, kas nesen atvērusi uzņēmumu. Arī uzņēmēja ar pieredzi piekrita dalīties anonīmi un ierakstā lūdza mainīt balsi. Tā kā darbs saistīts ar izbraukumiem uz ārvalstīm, bet šobrīd tas ir liegts, uzņēmuma darbība ir apstājusies:
- "Vērsos pēc palīdzības. Ir kritērijs 2019. gada 3., 4. ceturksnis. Ja deklarētās obligātās iemaksas ir mazāk par 20 eiro mēnesī, tad man nav tiesības saņemt šo dīkstāves pabalstu. Es šo normu diemžēl nesaprotu. Es uzskatu, ka uz jaunu uzņēmumu šāda norma nevar būt attiecināma. Turklāt par 2020. gada 1. ceturksni ir nomaksāts daudz, daudz lielāks nodoklis par tiem 20 eiro un darbība ir bijusi pozitīva."
Labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV") Latvijas Radio skaidroja, ka kopš ārkārtējās situācijas sākuma daudzos gadījumos rasti risinājumi.
"Bet, protams, ir ļoti daudz dažādi individuāli gadījumi, un arī man ir rakstīts, ka cilvēki arī nekvalificējas jaunā uzņēmuma statusam, jo viņi to uzņēmumu ir dibinājuši pirms diviem gadiem, bet darbība nav veikta. Tā kā īstenībā
šeit ir tik daudz individuālu gadījumu un principā tad ir tie noteikumi un likumi jāraksta katram vienam atsevišķam gadījumam," sacīja ministre.
Valdībā plānots diskutēt par dīkstāves palīdzības pabalsta saņēmēju loka paplašināšanu. Ministrija iepriekš saskaņojusi trīs priekšlikumus, norādīja Petraviča.
"Pašnodarbinātajām personām izmaksāt dīkstāves palīdzības pabalstu gadījumos, ja ir audita rezultātā uzrēķins lielāks nekā 1500 eiro. Arī tajos gadījumos, ja uzrēķins ir mazāks par 1500 eiro, bet pašnodarbinātā persona nav samaksājusi šo naudu un nav arī vērsusies pie Valsts ieņēmumu dienesta par vēlāku samaksas termiņa noteikšanu," stāstīja ministre.
Tāpat gadījumos, kad ir soda naudas, kas pārsniedz 500 eiro gadā vai 150 eiro vienā reizē, teica ministre.
"Mēs, protams, arī apskatījāmies, uz cik personām tas attiektos. Pēc mūsu aprēķiniem, tās ir 17 personas. Tātad šobrīd jau mēs strādājam gandrīz tīri individuāli, lai katram gadījumam piemeklētu risinājumu," piebilda Petraviča.
Diskusijās par patentmaksātājiem gan domas dalījušās un tādēļ tās prasa ilgāku laiku. Aizvadītajā nedēļā arī Saeima atkārtoti noraidīja priekšlikumu izmaksāt dīkstāves pabalstu ikvienam, kurš tam pieteicies. LM aprēķināja, ka, ja visi patentmaksātāji iesniegtu pieteikumus dīkstāves pabalsta saņemšanai, par periodu no marta līdz 30. jūnijam būtu vajadzīgi 1,2 miljoni eiro.
Ministre tāpat aicināja bez ienākumiem palikušus iedzīvotājus vērsties pēc palīdzības savā pašvaldībā, jo tās var izmaksāt krīzes pabalstu.
Dīkstāves pabalstus un dīkstāves palīdzības pabalstu izmaksās līdz 30. jūnijam. Ministre norādīja, ka pēc tam paredzēts noteiktos uzņēmumos subsidēt strādājošo algas un paredzēts īstenot darbinieku pārkvalificēšanas programmu.
