Viņa uzsvēra, ka augusts bijis ļoti labs mēnesis, kur darbaspēka nodokļos ieņemts par 11%–15% vairāk, nekā plānots. Pēc Jaunzemes teiktā, arī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi palielinājās, kad Covid-19 ierobežojumi tika samazināti un veikali atvērās apmeklētājiem.
"Ir redzama pozitīva tendence nodokļu nomaksā. Tas, ko rāda ekonomiskā izaugsme, atspoguļojas arī nodokļos," sacīja Jaunzeme.
Katru gadu VID rēķina darbaspēka nodokļu plaisu jeb to, cik daudz gada laikā nav samaksāts iedzīvotāja ienākuma nodokļa un sociālo apdrošināšanas iemaksu veidā. Jaunzeme pastāstīja, ka pašlaik rādītājs ir labs – plaisa samazinājusies par gandrīz pusprocentu. "Laikā, kad visi draud "iet ēnā", tas ir labs rādītājs," uzsvēra VID vadītāja, piebilstot, ka, protams, gribētu, lai tā mazinās straujāk.
Pagaidām arī VID neredz būtiski darbaspēka kritumu. Tomēr Jaunzeme sacīja, ka galvenie rādītāji paredzēti decembrī, kad varēs spriest vairāk par izmaiņām nodokļu režīmā, kā arī turpmāko Covid-19 ietekmi.
Avots: VID
VID informēja, ka 2020.gadā sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu plaisa veidoja 16,8%, 2019.gadā – 17,2%, savukārt ienākuma nodokļa plaisa 2020.gadā veidoja 16,9%, 2019.gadā – 17,3%.
Dienestā pozitīvi vērtē, ka būtiski mazinājusies sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu nedeklarētā summa. Proti, 2019. gadā netika deklarēts 479,31 miljons eiro, bet 2020.gadā tā ir sarukusi līdz 445,23 miljoniem eiro. Arī nedeklarētā ienākuma nodokļa apjoms ir samazinājies - 2019.gadā netika deklarēti 218,94 miljoni eiro, tad 2020.gadā - 198,14 miljoniem eiro.
Novērtējot darbaspēka nodokļu plaisas apjomu, vispirms tiek novērtēts arī nedeklarētās darba samaksas jeb aplokšņu algu apmērs. VID norādīja, ka kopumā salīdzinoši būtiskākie nedeklarētās darba samaksas īpatsvara uzlabojumi novērojami ar būvniecību saistītajās nozarēs, kas iespējams saistīts ar Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes ieviešanu un būvniecības nozarē noslēgtās ģenerālvienošanās darbības rezultātā.
Lai gan nedeklarētās darba samaksas saņēmēju skaits visos Latvijas reģionos ir diezgan līdzīgs, tomēr visbiežāk darba samaksa netiek deklarēta Rīgā (32,1%) un Pierīgā (30,4%). Visbiežāk nedeklarētu darba samaksu saņem darbinieki tādās profesijās kā uzņēmumu vadītājs, kravas automobiļa vadītājs, pārdevējs, būvstrādnieks un grāmatvedis. Visbiežāk nedeklarētās darba samaksas risks tika novērots darba ņēmējiem, kuru vecums ir no 55 līdz 64 gadiem.
VID uzsvēra, ka algas nodokļu plaisas samazināšanos pēdējo gados ir sekmējuši vairāki faktori. Kopumā to pozitīvi ir ietekmējusi sadarbība ar VID, kā arī normatīvo aktu un administratīvo procedūru izmaiņas, kas ieviestas ēnu ekonomikas apkarošanas plāna ietvaros. Algas nodokļu plaisu ir mazinājuši arī VID īstenotie preventīvie un uzraudzības pasākumi.
VID vadītāja norādīja, ka pēdējā pusotra gada laikā iepriekšējo izplatītāko pārkāpumu – PVN izkrāpšanu – aizstājusi aplokšņu algu izmaksa. Nesen ziņots, ka uzņēmumā "Kolonna" atkārtoti atklātas aplokšņu algas. Jaunzeme pauda pārsteigumu, ka uzņēmums vienā un tajā pašā pārkāpumā tiek pieķerts divas reizes. "Acīmredzot uzņēmēji lolo ilūzijas, ka tas netiks pamanīts," sacīja VID vadītāja. Viņa aicināja uzņēmumu vadītājiem domāt par savu biznesu, jo pārkāpuma gadījumā izmaksas ir lielas.
