Savukārt vidējais patēriņa cenu līmenis 2016.gada decembrī, salīdzinot ar 2015.gada decembri, palielinājās par 2,2%, Precēm cenas pieauga par 1,7% un pakalpojumiem – par 3,4%.
Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni bija cenu kāpumam:
- pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (4,8%)
- ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (3%),
- sakaru grupai (5,5%),
- veselības aprūpei (2,9%),
- atpūtai un kultūrai (3,2%),
- tabakas izstrādājumiem (5,2%).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu jomā cenas pieauga svaigiem dārzeņiem, cukuram, sieram un biezpienam, gaļai un gaļas izstrādājumiem, sviestam, pienam, kefīram, jogurtam, skābajam krējumam, svaigiem augļiem, konditorejas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem dzērieniem, svaigām vai atdzesētām zivīm, saldumiem, sālim un garšvielām, šokolādei, ievārījumam un medum. Savukārt lētāki kļuva kartupeļi, olas.
Cenu līmeņa pieaugums veselības aprūpei tiek skaidrots ar cenu kāpumu farmaceitiskajiem produktiem, zobārstniecības, kā arī ārstu speciālistu pakalpojumiem.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga saistībā ar degvielai sadārdzināšanos par 6,7%. Cenas palielinājās arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas samazinājās pasažieru pārvadājumiem pa jūru, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem.
Telekomunikāciju pakalpojumiem cenu kāpumu saista ar cenu kāpumu fiksēto un mobilo tālruņu pakalpojumiem. Lētāki bija interneta piekļuves pakalpojumi.
Kultūras pakalpojumi kļuva par dārgāki. Cenas pieauga arī daiļliteratūras grāmatām, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem. Cenas samazinājās audio un video iekārtām.
Tikmēr alkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,6%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums alum.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,7%.
Lētāka kļuva siltumenerģija, dabasgāze, cietais kurināmais. Savukārt sadārdzinājās mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, atkritumu savākšana, kanalizācijas pakalpojumi, ūdensapgāde.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija ēdināšanas pakalpojumiem, finanšu pakalpojumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, savukārt cenas samazinājās īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības precēm.
Administratīvi uzraugāmās un regulējamās cenas 2016.gadā samazinājās par 0,4%, bet neregulējamās cenas palielinājās par 2,5%.
Šogad lēš lielāku inflāciju
Komentējot cenu līmeņa izmaiņas pagājušajā gadā, "SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka tās Latvijā bijušas pavisam nelielas. Gašpuitis arī norāda, ka 2017.gads sola ievērojami lielāku vidējo inflāciju, proti, virs 2%, kas varētu pozitīvi iespaidot ekonomiku. Tāpat gaidāms, ka vidējā alga turpinās pieaugt un kāpums būs apmēram četru līdz četrarpus procentu robežās.
„Ja mēs skatāmies, kādas tendences būs šogad, visticamāk, inflācija šogad būs krietni straujāka. Janvārī mēs varētu sagaidīt inflāciju jau virs 3%. Šāds inflācijas temps varētu saglabāties pirmajos gada mēnešos un pēc tam tas nedaudz noplaks. Kopumā mēs sagaidām, ka inflācija šogad varētu būt nedaudz virs 2%. Ietekme no energoresursu cenām izzūd, mēs redzam, ka naftas un siltumenerģijas cenas sāk pieaugt, tāpat arī gāzes cenas pieaug. Tas palīdzēs augt inflācijai. Pakalpojumu cenas turpinās pieaugt. Pārtikas precēm būs neliels pieaugums."
Arī Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs norāda, ka nākamajos mēnešos gada inflācija Latvijā pārsniegs 2%.
Viņš skaidro, ka arī šā gada sākumā inflācijas kāpums galvenokārt būs saistīts ar pārtikas, kā arī pieaugošajām enerģijas cenām.
Inflācijas pieaugumu gan varot bremzēt pērnā gada ekonomikas lēnā attīstība.
Latvijas Bankā iepriekš lēsa, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad augs straujāk - par 3%. Tikmēr Pasaules Banka lēš, ka Latvija šogad piedzīvos straujāko izaugsmi Baltijas valstīs, un IKP palielināšoties par 3,1%. Lietuvā šogad tiek gaidīts 3% IKP pieaugums, bet Igaunijā - 2,5%.
