Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada oktobrī, salīdzinot ar 2021. gada oktobri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.
CSP norādīja, ka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 29,5%.
Viedokļi
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš:
"Inflācija Latvijā joprojām ir ļoti augsta, taču straujais cenu kāpums ir kļuvis lēnāks un pirmo reizi kopš janvāra inflācijas temps Latvijā ir nedaudz samazinājies. Inflāciju veidojošie faktori Latvijā oktobrī gan nav mainījušies, un pārtikas, degvielas, elektrības, kā arī siltumenerģijas cenu pieaugumi joprojām veido vairāk nekā trīs ceturtdaļas no kopējās inflācijas Latvijā. Tomēr straujais izmaksu kāpums ietekmē visas nozares un pirmo reizi kopš 2009. gada sākuma pakalpojumu cenu inflācija Latvijā ir pārsniegusi 10%.
Salīdzinājumā ar septembri oktobrī patēriņa cenas Latvijā pieauga par 0,8 %, kas šogad ir viens no mazākajiem cenu pieaugumiem viena mēneša laikā. Lai arī siltumenerģijas cenas šobrīd ir par 85% augstākas nekā pērn, valsts atbalsts ir palīdzējis ierobežot siltumenerģijas un elektrības cenu kāpumu. Tāpat oktobrī bija vērojams elektroenerģijas cenu kritums “Nordpool” biržā, kas pamatā ir saistīts ar negaidīti labāku situāciju Eiropas dabasgāzes tirgū. Neskatoties uz Krievijas dabasgāzes piegāžu pārtraukšanu, Eiropas valstīm ir izdevies gandrīz pilnībā piepildīt dabasgāzes krātuves; arī siltie laika apstākļi ir samazinājuši patēriņu, tādēļ dabasgāzes cenas Eiropā ir sarukušas no vairāk nekā 300 eiro par megavatstundu līdz nedaudz virs 100 eiro par megavatstundu. Tā rezultātā elektroenerģijas cenas Latvijā oktobrī saruka par gandrīz 29% un tas par 1% ir samazinājis kopējo inflācijas līmeni Latvijā. Dabasgāzes cenas Eiropā gan joprojām ir ļoti augstas un neekonomiskas. Vēsturiski dabasgāzes cenas Eiropā ir svārstījušās ap 20 eiro par megavatstundu. Augstās elektrības cenas, protams, veicina enerģijas ekonomēšanu, un elektrības patēriņš Latvijā ir sarucis par aptuveni 10% salīdzinājumā ar pērno gadu.
Pēc manām prognozēm, līdz šī gada nogalei inflācija Latvijā saglabāsies virs 20%, savukārt nākamgad pavasarī inflācija Latvija sāks samazināties. Pēc manām prognozēm, inflācija nākamgad Latvijā mazināsies un gadā vidēji varētu būt aptuveni 8%."
Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+36,6%), konditorejas izstrādājumiem (+27,2%), miltiem un citiem graudaugiem (+63,9%), makaronu izstrādājumiem (+35,4%), rīsiem (+41,7%). Dārgāks bija siers un biezpiens (+37,2%), piena produkti (+34,3%), piens (+43,1%), jogurts (+24,2%), olas (+17,2%). Cenas kāpa mājputnu gaļai (+35,2%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+20,2%), cūkgaļai (+22,6%), gaļas izstrādājumiem (+21,5%) un liellopu gaļai (+40,6%).
Gada laikā cenas pieauga kafijai (+35%), svaigiem dārzeņiem (+24,3%), svaigiem augļiem (+22,8%), cukuram (+75,1%), sviestam (+43,1%), augu eļļai (+50,6%), šokolādei (+25,5%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+28,9%), saldējumam (+21,1%), mērcēm un garšvielu piedevām (+39,2%), augļu un dārzeņu sulām (+13,6%), atspirdzinošiem dzērieniem (+22,3%).
Sadārdzinājās saldētas zivis (+39,3%), svaigas vai atdzesētas zivis (+29,5%), kartupeļi (+14,4%), ievārījums un medus (+17%), margarīns (+40,9%), sāls un garšvielas (+31,9%), saldumi (+21,7%), tūlītējai lietošanai gatavi ēdieni (+28,8%), olīveļļa (+21,6%), žāvēti, citādi konservēti vai apstrādāti dārzeņi (+18,1%), čipsi (+40,0%), tēja (+17,8%), žāvēti augļi un rieksti (+16,7%), minerālūdens (+13,4%).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 5,6%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 6,1%, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 4,8%.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 46,9%.
Gada laikā būtiskākais cenu pieaugums bija siltumenerģijai, cietajam kurināmajam, dabasgāzei un elektroenerģijai. Sadārdzinājās kanalizācijas pakalpojumi, ūdensapgāde, atkritumu savākšana, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 8,3%. Gada laikā dārgāki kļuva zobārstniecības pakalpojumi, farmaceitiskie produkti, ārstu speciālistu pakalpojumi, medicīnas analīžu laboratoriju un rentgenoloģijas centru pakalpojumi, kā arī brilles un kontaktlēcas.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 20,1%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 32,1%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 40,4%, benzīns – par 23,4%, bet auto gāze – par 12,5%. Cenu kāpums bija personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem, lietotām automašīnām, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, jaunām automašīnām, kā arī pasažieru aviopārvadājumiem.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kāpa par 8%.
Gada laikā cenas pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai, kancelejas precēm un zīmēšanas piederumiem, ziediem, kā arī laikrakstiem un žurnāliem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 18,2%. Dārgāki bija ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem – par 15,7%, ēdnīcu pakalpojumiem – par 18,3% un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 16,9%. Gada laikā sadārdzinājās arī viesnīcu pakalpojumi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 15,3%, ko visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, uzturēšanās izmaksas veco ļaužu pansionātos, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija apģērbiem, mājokļa mēbelēm, telekomunikāciju pakalpojumiem, apaviem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem, pirmsskolas izglītībai.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,8%
2022. gada oktobrī, salīdzinot ar 2022. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,8%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,1%. Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+23,3%). Cenu kāpums bija arī maizei (+2,4%), pienam (+4,1%), cukuram (+8,5%), sieram un biezpienam (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+7,2%). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+1,2%), liellopu gaļa (+7,8%), svaigi augļi (+1,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+3,3%) un cūkgaļa (+1,1%).
Akciju noslēgumu rezultātā sadārdzinājās augu eļļa (+3,1%), augļu un dārzeņu sulas (+2,5%). Cenas palielinājās tējai (+4,4%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,1%), margarīnam (+5,2%), saldētām zivīm (+3,9%) un gaļas izstrādājumiem (+1,0%). Akciju ietekmē būtiskākais cenu kritums grupā bija kafijai (-1,0%) un čipsiem (-6,6%). Lētākas bija arī žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (-5,0%).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,5%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 0,7%, galvenokārt pieaugot cenām alum un noslēdzoties akcijām stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt akciju ietekmē cenas samazinājās vīnam. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 0,1%.
Apģērbu un apavu grupā cenas pieauga par 0,6%, ko turpināja ietekmēt ziemas sezonas apģērbu un apavu kolekciju nonākšana tirdzniecībā. Apģērbiem cenas kāpa par 2,5%, savukārt apaviem samazinājās par 5,4%.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,8%.
CSP norādīja, ka ar 1. oktobri valsts kompensē elektroenerģijas cenas kāpumu – visām mājsaimniecībām pirmajām 100 kWh ik mēnesi tiek piemērota fiksēta maksa 0,16 eiro/kWh. Rezultātā mēneša laikā elektroenerģija kļuva lētāka par 28,9% un visbūtiskāk ietekmēja cenu samazinājumu grupā. Papildus iepriekš pieņemtajiem atbalsta instrumentiem ar 1. oktobri mājsaimniecībām, kuru mēneša patēriņš pārsniedz 221 kWh mēnesī, ir noteikts vienots dabasgāzes cenas slieksnis 0,1087 eiro/kWh. Rezultātā dabasgāze mēneša laikā kļuva lētāka vidēji par 0,2%. Lētāka kļuva arī mājokļa īre (-2,6%).
Laika periodā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim tiek sniegts valsts atbalsts, kompensējot daļu no siltumenerģijas sadārdzinājuma.
Ņemot vērā atbalsta pasākumus, oktobrī siltumenerģija kļuva dārgāka vidēji par 16,5%, kas ir mazāks pieaugums, nekā tas būtu bijis bez valsts kompensācijas.
Sadārdzinājās arī kanalizācijas pakalpojumi, ūdensapgāde, kā arī cietais kurināmais.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 1,0%. Sadārdzinājās zobārstniecības un ārstu speciālistu pakalpojumi.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 3%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 4,7%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 5,6%, benzīns – par 3,9%, bet auto gāze – par 0,7%. Dārgākas bija rezerves daļas un piederumi personiskajiem transportlīdzekļiem, personisko transportlīdzekļu apkope un remonts. Savukārt cenas samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis pieauga par 1,1%. Dārgāka kļuva barība lolojumdzīvniekiem, kultūras pakalpojumi, ziedi, atpūtas un sporta pakalpojumi, personālie datori un žurnāli. Lētāki bija kompleksie atpūtas pakalpojumi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais kāpums bija uzturēšanās izmaksām veco ļaužu pansionātos, ēdināšanas pakalpojumiem, neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem. Savukārt cenas samazinājās personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2022. gada oktobrī bija par 40,2% augstākas. Precēm cenas pieauga par 43,1%, bet pakalpojumiem – par 30,4%.
