Koalīcija iecerējusi trīs pakāpju nodokļa likmi:
- līdz 20 000 eiro gadā – 20%,
- no 20 000 – 23%,
- no 55 000 eiro gadā – 31%.
Tas gan nenozīmē, ka 22 000 eiro gada algai visai tiks piemērota 23% likme.
Lūk, kā iecerēto sistēmu skaidroja premjers: “Tas sākas no šīs robežšķirtnes – līdz 20 000 gadā, kas ir apmēram mēnesī 1600, tad ir 20%, un tikai no pārsnieguma ir 23%. Ieskaitot to, ka ir neapliekamā minimuma celšana, tad zaudētāju tur nav. (..) Pat lielo algu saņēmēji nenokļūt sliktākā situācijā, jo nav vairs solidaritātes nodokļa, kas tas pats vien bija, tikai tagad sistēma kļūts saprotamāka.”
Maksimālais neapliekamais minimums pirmajā gadā būs 200 eiro, kas pieaugs līdz 250 eiro 2020.gadā. Tas gan joprojām būs diferencēts.
Kurš iegūs un kurš zaudēs?
Kurš no šīs sistēmas iegūs un kurš zaudēs? LTV piedāvā aprēķinus dažādām algām, neņemot gan vērā atvieglojumus par apgādājamajiem. Skaitļi gan var pamainīties, jo pagaidām Finanšu ministrija vēl nebija gatava pateikt precīzu neapliekamā minimuma diferenciāciju, taču aprēķini tendenci parāda.
Piemēram, 500 eiro alga pirms nodokļu nomaksas. Šobrīd uz rokas tas nozīmē 369 eiro mēnesī. Pēc jaunās sistēmas tie būtu 396 eiro.
1700 eiro bruto algai šobrīd pēc nodokļu nomaksas uz rokas paliek 1185 eiro, bet jaunajā sistēmā tie būtu 1209 eiro.
3000 eiro bruto algas saņēmēji šobrīd uz rokas saņem 2081 eiro, bet pēc reformas saņemtu 2100 eiro.
Savukārt, piemēram, no sešiem tūkstošiem bruto šobrīd pēc nodokļu nomaksas paliek 4149 eiro, jaunajā sistēmā paliktu 4181 eiro, ja tiek atcelts uz lielajām algām attiecināmais solidaritātes nodoklis. Ja solidaritātes nodokli atstātu, šeit jau ienākumi nedaudz kristos.
Viedokļu krustugunīs
Viedokļi par jauno sistēmu dalās. Iepriekš Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste norādīja, ka pretstatā sākotnējam reformas piedāvājumam nodokļu slogs darbaspēkam būtiski netiek mazināts un kaimiņvalstīm joprojām ir konkurētspējīgāka darbaspēka nodokļu politika.
Tikmēr, piemēram, ekonomikas procesu analītiķis Pauls Raudseps uzskata, ka ir arī labā ziņa: “Es domāju, ka tas ir solis pareizā virzienā. Jo tas ļauj saglabāt gandrīz pilnībā nodokļu samazinājumu cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, jo tas Latvijā ir viens no lielākajiem trūkumiem, ka cilvēki ar zemiem ienākumiem tiek aplikti ar lieliem nodokļiem. Tajā pašā laikā, spriežot pēc premjera teiktā un aprēķini liecina, ka tā tas varētu būt, ka arī cilvēki ar lielākiem ienākumiem faktiski pieredzēs mazu, tomēr nodokļu samazinājumu. Ne tik lielu, kā bija cerējuši, un tas varbūt ir šīs neapmierinātības pamatā, ka gribēja lielāku ieguvumu saņemt. Bet arī cilvēki ar lielākiem ienākumiem redzēs, ka viņiem būs drusciņ mazāk jāmaksā.”
Lai arī koalīcija uzsver, ka šī ir gala vienošanās, sarunas ar sociālajiem partneriem, kur vismaz uzņēmēju organizācijas jau paudušas kritisku viedokli par progresīvo ienākumu nodokli, gan vēl priekšā.
Jau ziņots, ka koalīcija vienojās, ka no nākamā gada par vienu procentpunktu varētu tikt palielināta sociālo iemaksu likme, kā arī ieviests progresīvs IIN. Kopumā plānotas trīs ienākuma nodokļa likmes - 20%, 23% un 31% apmērā. Ar augstāko paredzēts aplikt ienākumus, kas pārsniedz 55 000 eiro gadā.
Uzņēmēju pārstāvji ir sašutuši par valdības pēkšņu un vienpusēju lēmumu ieviest lielāku iedzīvotāju ienākumu nodokļa progresivitāti, kas būtībā palielinās nodokļa slogu tiem, kas maksā lielākas algas. Tā ir iepriekšējo solījumu neturēšana un “zivju ķeksēšana ārā no zivju zupas”, pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) līderi.
