ĪSUMĀ:
- Plānots, ka jaunas normas, kas bankām liedz apkalpot čaulas kompānijas, stāsies spēkā 1.maijā.
- Čaulas kompānijas - uzņēmumi ar lielu apgrozījumu kontos, bet nav skaidrs, kā nauda nopelnīta.
- FKTK norāda, ka aizliegums nekaitēs Latvijas ekonomikai.
- Aizliegums neietekmēs Latvijas iedzīvotājus - 4 lielākajām bankām, kas apkalpo 90% klientu, saistības ar čaulas kompānijām nav vai ir minimālas.
Finanšu sektora attīstības padome
Izveidota pirms 11 gadiem.
Padomes funkcijas:
- veicināt finanšu sektora attīstību, vērsties pret naudas atmazgāšanu:
- koordinēt valsts un privātā sektora sadarbību naudas atmazgāšanas apkarošanā
Padomi vada premjerministrs.
Padomē ir Finanšu, ekonomikas, ārlietu, tieslietu ministri, ģenerālprokurors, Latvijas Bankas prezidents, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs, Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētājs, Apdrošinātāju asociācijas prezidents, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs.
Pats svarīgākais pasākums tomēr ir grozījumu pieņemšana Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, lai aizliegtu čaulas kompāniju apkalpošanu Latvijā.
Likumprojektu valdībā plānots izskatīt uzreiz pēc Lieldienām. Aprīlī to plānots apstiprināt Saeimā, lai jau no 1.maija aizliegtu bankām iesaistīties darījumos ar jaunām čaulas kompānijām.
"Mums ir daudz bankas, kuras prot piedāvāt inovatīvus pakalpojumus, un tā ir mūsu nākotne, ne neskaidras naudas apkalpošana," pauda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).
Bankām jau tagad jāizstrādā stratēģija, kā īstenot likumā noteikto. Pēc likuma stāšanās spēkā noteiktā termiņā sadarbībai ar šādiem uzņēmumiem jābūt pārtrauktai.
Čaulas kompānijas ir tādi uzņēmumi, kuru kontos ir liels naudas apgrozījums, bet nav skaidrs, ar ko uzņēmums nodarbojas un kā nopelnījis naudu. Tiem nav praktiskas saimnieciskas darbības, nav pieejami finanšu pārskati un nav fiziskas darbības vietas - ir tikai pasta kastīte vai saziņas adrese. Tieši šādas kompānijas nereti tiek izmantotas garās, grūti izsekojamās ķēdēs, lai slēptu finanšu plūsmas pēdas.
Komisijas vadītājs Pēters Putniņš norādīja, ka kopējais noguldījumu apmērs, kas tiks izņemts no bankām pēc darbības pārtraukšanas ar čaulu kompānijām, ir mērāms vairāku miljardu eiro apmērā. Taču tas neradīs ietekmi uz tautsaimniecību. Bankām, kurās šādu klientu īpatsvars ir izšķirošs, būs jāpieņem lēmums vai un kā tālāk strādāt.
"Ja kāds uzņēmējs noteiktos apstākļos nesaredz sev vietu attiecīgajā tirgū, viņš no šī tirgus var aiziet. Neviens šeit nav ar ķēdēm piekalts (..). Mums galu galā ir tiesības aizsargāt savu finanšu sistēmu, savu valsti pret pārmērīga riska sekām," sacīja Putniņš.
Arī Latvijas Komercbanku asociācijā šīs izmaiņas atbalsta, jo banku sektoram esot svarīgi sakārtot vidi. "Mūsuprāt šis ļautu nodrošināt pilnīgu atteikšanos no šāda līmeņa klientiem Latvijā un mēs spētu saviem ārvalsts partneriem, ne tikai ASV, bet arī visam finanšu sektoram, kas skatās, kādus pasākumus Latvija veiks, skaidri nodemonstrēt, ka mēs apzināmies, kas ir tā sakne šīm problēmām," pauda Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.
Lai arī likuma spēka jaunajiem ierobežojumiem vēl nav, bankas jau sākušas tiem gatavoties. Tā atzina gan Komercbanku asociācijā, gan FKTK. Arī banku rosība par to liecina. Piemēram, intensīvu čaulas kompāniju kontu slēgšanu esot sākusi "Rietumu banka", ziņo portāls "Dienas bizness", atsaucoties uz klientiem nosūtītām brīdinājuma vēstulēm.
"Patiešām, saskaņā ar tirgus uzraugošo institūciju norādījumiem, "Rietumu bankas" valde kādu laiku atpakaļ ir pieņēmusi lēmumu atteikties no paaugstināta riska klientu apkalpošanas. Šobrīd noris visi nepieciešamie darbi, lai realizētu šo lēmumu. Visa informācija par šo procesu un norādījumi turpmākām darbībām ir nodotas klientu rīcībā," komentēja "Rietumu bankas" reklāmas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Sergejs Grodņikovs.
KONTEKSTS:
Starp Latvijas banku klientiem 26 081 ir čaulas kompānija, tostarp divas kompānijas ir ar Latvijas izcelsmi, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.
Pēc nedienām ar "ABLV Bank", kura pēc ASV paziņojuma par iespējamo iesaisti naudas atmazgāšanā nolēma pašlikvidēties, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) paziņoja, ka rosinās finanšu sektorā ieviest jaunu nodevu čaulas kompānijām. To vēlāk atbalstīja arī Finanšu sektora attīstības padome.
