Padomi valsts AS "Latvijas valsts meži", valsts AS "Latvijas dzelzceļš", valsts AS "Latvijas pasts", valsts AS Starptautiskā lidosta "Rīga"", valsts AS "Latvijas autoceļu uzturētājs" ir uzdots izveidot līdz šā gada 31.maijam, liecina valdības lēmums.
Līdz 2016.gada 30.septembrim padome ir jāizveido valsts AS "Latvenergo", bet līdz 31.decembrim – valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi", AS "Augstsprieguma tīkls", valsts AS "Latvijas loto", valsts AS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", VAS "Latvijas gaisa satiksme", AS "Pasažieru vilciens".
Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) uzsvēra, ka valdība pilnīgi noteikti nepieļaus uzņēmumu padomju politizāciju.
Premjers gan piebilda, ka padomes pārstāvēs valsts un ministrijas pozīcijas uzņēmumos, tāpēc tiks ņemta vērā arī kandidātu saistība ar par konkrētu nozari atbildīgajām institūcijām.
"Šiem cilvēkiem ir jābūt arī kaut kādā ziņā saistītiem arī ar [nozares] ministriju (..) Mums nav vajadzīgs uzraugs no malas, kurš nekā nezina, kurš varbūt ir speciālists, bet nezina, kādas intereses pārstāv. Viennozīmīgi katra kapitālsabiedrība pārstāv to politiku, kuru ved nozare. Tāpēc izvērtēšanas komisija nedrīkstēs pieiet formāli, nerunājot par to, ka likt kādas pazīmes – vienkārši draugs vai radinieks.
Viennozīmīgi tam mēs sekosim līdzi. Tiem jābūt profesionāļiem, kas var veiksmīgi valsts vārdā uzraudzīt nozari," noteica Kučinskis.
Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība") pievērsa uzmanību tam, ka valsts kapitālsabiedrību izveide ir būtisks priekšnosacījums tam, lai Latvija veiksmīgi varētu aizvadīt atlikušās sarunas par tās iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD.
Valsts un pašvaldību uzņēmumu padomes tika likvidētas finanšu krīzes laikā 2009.gadā ar nolūku ietaupīt valsts budžeta līdzekļus.
Kopumā pirms padomju likvidēšanas tajās strādāja gandrīz 100 cilvēku un to likvidēšana ļāva ietaupīt laptuveni 700 000 eiro gadā.
Padomju darbība sabiedrībā bija guvusi negatīvu vērtējumu, jo bieži vien tajās amatus ieņēma augsta ranga politiķi, nevis profesionāļi.
Tomēr šoreiz gan uzņēmumu padomju atjaunošana politiķiem nesola bijušo ērtību atgriešanos, jo OECD uzstājība saistībā ar padomju atjaunošanu, gluži otrādi, ir vērsta uz pretēju mērķi – uzlabot uzņēmumu pārvaldību no biznesa viedokļa un mazināt politiskās ietekmes iespējas tajos.
Šī iemesla dēļ, kā uzstāj OECD, padomes ir jāveido tikai no profesionāļiem, kuru funkcijas, tāpat kā privātuzņēmumos ir akcionāru interesēs pārraudzīt valdes darbu, piedalīties uzņēmuma darbības vidēja termiņa stratēģijas izstrādē, raudzīties, kā tiek sasniegti finanšu un nefinanšu mērķi, kā arī atlaist un iecelt valdi.
Pēdējos gadus valsts kapitālsabiedrībām nebija padomes un pārsvarā uzņēmuma darbības uzraudzību nodrošināja tikai viens atbildīgās ministrijas augsta ranga ierēdnis,
piemēram, valsts sekretārs vai valsts sekretāra vietnieks. Šī kārtība lielā mērā ļāva samazināt bažas par politiķu iespējām iejaukties lielo uzņēmumu darbā.
Tomēr nereti ir izskanējušas bažas par to, ka augstākajiem ministriju ierēdņiem, ņemot vērā viņu būtisko darba slodzi un arī faktu, ka daļa no viņiem ir iecelti vairāku uzņēmumu padomēs, ir grūti detalizēti sekot līdzi uzņēmumu darbam un pilnvērtīgi iepazīties, piemēram, ar uzņēmuma darbības rādītājiem vai izvērtēt uzņēmumā pieņemtos lēmumus.
