ES valstis vienojās, ka pilnībā aizliegs ārtelpā izmantot trīs neonikotinoīdu grupas aizsardzības līdzekļus - imidakloprīdu, klotianidīnu un tiametoksamu. Nedrīkstēs miglot tīrumus, lai kultūraugus pasargātu no kaitēkļiem, taču tos joprojām varēs lietot siltumnīcās.
EK pirms vairākiem mēnešiem rosināja aizliegt neonikotinoīda izmantošanu. Šāds priekšlikums tapa, balstoties uz zinātnieku aplēsēm, ka neonikotinoīds apdraud bites neatkarīgi no tā, kur un cik lielā daudzumā šī ķimikālija ārpus telpām tiek izmantota, vēsta BBC.
Zinātniskos pētījumos jau sen norādīts uz sakarību starp neonikotinoīdu lietošanu lauksaimniecībā un bišu iznīkšanu.
Preparāti iedarbojas uz kukaiņu nervu sistēmu, tāpēc bitenieki jau gadiem aicināja aizliegt šos pesticīdus.
Latvijas Zemkopības ministrijas sākotnēji sagatavotā Latvijas pozīcija paredzēja neatbalstīt ierobežojumus. Tomēr pēc diskusijām nolemts, ka Latvija piekritīs aizliegumam, paredzot izņēmumus, ka neonikotinoīdus varēs lietot kokaugu, skujkoku stādu, kāpostu un stādāmo kartupeļu apstrādē.
Latvijā atbalstu EK priekšlikumam pauda Latvijas Dabas fonds un arī Latvijas Biškopības biedrība (LBB). Tās vadītājs Armands Krauze iepriekš atzina, ka ES pārtikas drošības organizācijas pētījums ir pietiekams pamats, lai vielu izmantošanu lauksaimniecībā ierobežotu. Lielākais kaitējums esot vientuļajām savvaļas bitēm, kuras arī ir nozīmīgi apputeksnētāji.
Savukārt lielie fermeri un pesticīdu ražotāji ir pret aizliegumu, norādot, ka nepieciešams vairāk pētījumu. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Arnolds Jātnieks iepriekš skaidroja: ja kartupeļu sēklas netiks apstrādātas ar ķīmisko vielu pret kaitēkļiem, kartupeļi būs bojāti, kā arī nevarēs iegūt sēklu.
Gaidāms, ka aizliegums stāsies spēkā līdz gada beigām.
