Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) portālam LSM.lv norādīja, ka, ņemot vērā pārāk augsto virsstundu apmaksas likmi (100%), darba tirgū ir vērojama tendence, ka sevišķi mazie un vidējie uzņēmumi finansiāli nevar atļauties to maksāt.
“Līdz ar to virsstundas darbiniekam netiek apmaksātas vai tiek apmaksātas tikai daļēji, tas veicina ēnu ekonomiku un nelegālo nodarbinātību (aplokšņu algas),” norādīja LDDK.
“Oficiāli virsstundu īpatsvars Latvijā ir apmēram 0,4% -1%. Bet tie ir dati no oficiālajiem avotiem. Reālajā dzīvē ne visur un ne vienmēr virsstundas tiek uzskaitītas un apmaksātas,” norādīja LDDK.
Darba likums nosaka:
- Astoņu stundu darba dienu un 40 stundu darba nedēļu.
- Ja dienas darba laiks kādā no nedēļas darba dienām ir īsāks par normālo dienas darba laiku, citā nedēļas darba dienā normālo dienas darba laiku var pagarināt, bet ne vairāk kā par vienu stundu.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš iepriekš Saeimas atbildīgās komisijas sēdē sacīja, ka pašlaik privātajā sektorā virsstundu darbs netiek uzrādīts, uzņēmēji atrodot dažādus veidus, kā nemaksāt par virsstundu darbu, tostarp aicinot darbinieku kādu citu dienu uz darbu nenākt vai nākt vēlāk, ziņoja aģentūra LETA.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) portālam LSM.lv atzina, ka “diemžēl datus par nostrādātajām virsstundām VID nevarēs apkopot, jo nostrādāto virsstundu skaits darba dēvēju ziņojumos netiek atsevišķi atšifrēts”.
“Pēc norādītā kopējā nostrādāto stundu skaita darba devēja ziņojumā nav iespējams secināt, vai starp norādītajām stundām ir vai nav virsstundas, piemēram, situācijās, kad darbiniekam ir bijusi darbnespēja vai atvaļinājums,” skaidroja VID.
Publiskajos avotos (gan Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), gan “Eurostat”) par virsstundām ir pieejama ļoti skopa informācija – pēdējie pieejamie dati ir par 2010. un 2014. gadu, tādēļ tie nesniedz visaptverošu ainu par virsstundu īpatsvaru un tendencēm. CSP dati liecina, ka 2014. gadā virsstundu īpatsvars no visām nostrādātajām stundām bija 0,42% - tikpat, cik 2010. gadā.
Vismazākais virsstundu īpatsvars 2014. gadā bija mini uzņēmumos (1-9 darbinieki) – 0,14%, mazajos uzņēmumos (10-49 darbinieki) virsstundu īpatsvars bija 0,19%, lielajos uzņēmumos ar darbinieku skaitu virs 250 virsstundu īpatsvars bija 0,52%.
Savukārt lielākais virsstundu īpatsvars bija lielajos uzņēmumos ar darbinieku skaitu no 50 līdz 249 – 0,6%.
Statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojums liecina, ka vairāk nekā likumā noteiktās 40 stundas nedēļā 2010. gadā nostrādāja 9,7% nodarbināto, 2016. gadā – 6,7%, 2017. gadā – 6,1%, bet 2018. gadā – 6%.
Tiesa, iepriekš vairāk nekā 40 stundas nedēļā strādāja arī mediķi, kuriem bija noteikts “normālais pagarinātais darba laiks” un kuriem nemaksāja par virsstundām dubultā, kā likums prasa maksāt citās nozarēs.
LDDK norādīja, ka šobrīd kompromisa variants ar sociālajiem partneriem ir piemērot 50% virsstundu apmaksu, ja ir noslēgta nozares ģenerālvienošanās un nozares darba ņēmēji un darba devēji par to ir vienojušies.
"Pārējās Baltijas valstīs - Lietuvā un Igaunijā - jau tagad ir noteikts piemaksas apmērs par virsstundu darbu 50% apmērā. Lai līdzsvarotu Baltijas reģiona konkurētspēju, Latvijai būtu nepieciešams piemērot analogu piemaksas procenta apmēru, kas veicinātu uzņēmējdarbību un noteiktu vienotus tirgus apstākļus visā Baltijas reģionā."
LDDK paziņojumā medijiem, apsveicot komisijas lēmumu, pauda uzskatu, ka iecerētās izmaiņas sekmēs brīvprātīgu pārrunu mehānisma izveidošanu un izmantošanu pārrunās par darba koplīgumu starp darba devējiem un darba devēju organizācijām, no vienas puses, un darba ņēmēju organizācijām, no otras puses.
LDDK ieskatā likumprojekta redakcija nevienu no nodarbināto grupām (arī darba devējus vai nozari kopumā) nenostāda priviliģētākā stāvoklī, salīdzinot ar citām, bet gan dod iespēju pusēm vienoties par labākiem nodarbinātības nosacījumiem un nozaru specifikai atbilstošu virsstundu darba apmaksas kārtību.
KONTEKSTS:
1. novembrī Saeima grozīja Darba likumu, paredzot, ka virsstundu apmaksa nozarēs ar ģenerālvienošanos varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100% apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.
Par jauno virsstundu apmaksas kārtību bija vienojušies arī sociālie partneri - darba devēju un darba ņēmēju pārstāvošās organizācijas.
Taču prezidents likumu nodeva otrreizējai caurlūkošanai, aicinot Saeimu izvērtēt pieņemtā likuma samērīgumu un rast līdzsvarotu un Satversmei atbilstošu risinājumu. Marta vidū atbildīgā komisija galīgajā lasījumā atbalstīja precizētos grozījumus Darba likumā, kas paredz iespēju par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu - vismaz 50% virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes.
