ĪSUMĀ:
- Tūrisms ir viens no svarīgākajiem ienākumu avotiem daudzām Eiropas un pasaules valstīm.
- Pagaidām neiespējami piedāvāt konkrētu rīcības plānu, kā izglābt grimstošo industriju.
- Daudzviet cer uz pandēmijas drīzu beigšanos, lai atceltu ceļošanas ierobežojumus, citur – tādi bija pieņemti tikai uz īsu brīdi.
- Eiropā tūrisma krīzi vissmagāk jutīs trīs populārākie tūrisma galamērķi – Spānija, Francija un Itālija.
- Aviokompāniju liktenis neskaidrs – daudzviet vietējā mēroga kompānijas paziņo par bankrotu, citas cer uz valdību atbalstu.
- “Ryanair” skeptiski par piedāvātajiem noteikumiem komercreisu atsākšanai; pieļauj lidojumu atsākšanu vien septembrī.
Tūrisma nozare - zaudētājos
Vairākas valstis jau cenšas rast risinājumus, kā sadzīvot ar vīrusu. Piemēram, Zviedrija nav ieviesusi ārkārtas stāvokli. Tā vēlas, “lai tās iedzīvotāju dzīves tiktu ierobežotas pēc iespējas mazāk”, tādējādi cerot izstrādāt kopīgu imunitāti visai sabiedrībai. Tiesa, daļa Zviedrijas iedzīvotāju un arī tās kaimiņvalstis izsaka skarbu kritiku, ka tas “ir kā spēlēt krievu ruleti ar sabiedrības veselību”. Tikmēr Spānijā nesen pieņemti grozījumi, kuri atļauj bērniem doties pastaigās, tomēr valdība vēl neprognozē citu ierobežojumu atcelšanu tuvākajā laikā.
Tajā pašā laikā Angela Merkele brīdina, lai Eiropa pārāk ātri nepaļaujas uz uzvaru pār vīrusu. Līdz šim vairākās kontinenta valstīs atcelti dažādi karantīnas ierobežojumi. Eiropa lēnām tiecas atgriezties pirmsvīrusa laikā, tomēr pagaidām valstu līderi ir piesardzīgi par iespējām atvērt robežas komerciālajiem ceļojumiem. Tas nozarē rada drūmu skatu nākotnē. Ņemot vērā, ka tuvojas vasara, īpaši aktualizējušies jautājumi par to, vai būs iespējams doties ceļojumā un cik tas varētu būt droši.
Covid-19 pandēmiju skarto valstu skaits ir pieaudzis līdz 210, un ekonomika tomēr nav vienīgā sfēra, kuru tas ietekmējis. Tādā vai citādā veidā vīruss ir klātesošs teju jebkurā nozarē un ietekmējis gandrīz ikkatra cilvēka ikdienas dzīvi. Atcelti koncerti, teātra izrādes, mākslas izstādes, treniņi – tā ir tikai maza daļa.
Pandēmijas dēļ ieviestie noteikumi arī ierobežo cilvēku pārvietošanos un pulcēšanos. Vieni no vislielākajiem cietējiem ir tieši tūrisma un avio nozarē strādājošie, jo viens no galvenajiem veidiem vīrusa ierobežošanai ir tieši ceļošanas apjoma samazināšana. Tūrisms ir cieši saistīts ar vietējo un globālo ekonomiku. Šī nozare nodrošina darbu aptuveni 319 miljoniem cilvēku visā pasaulē, kā arī daudzās valstīs tas ir viens no galvenajiem ienākuma avotiem.
Piemēram, Taizemes ieņēmumi no tūrisma nozares veido teju piekto daļu no tās kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP). ASV un Lielbritānijā jau vairākas vietējās aviokompānijas paziņojušas par bankrotu. Pasaules Tūrisma organizācija iesaka valstīm strādāt kopīgi un pozicionēt šo sfēru kā vienu no primārajām, runājot par vīrusa radīto seku novēršanu. Jau tagad prognozes liecina, ka
aptuvenais globālās ekonomikas zaudējums varētu būt ap 30-50 miljardiem ASV dolāru. Un situācija ir tālu no atrisinājuma.
Rīcības plāns, kā glābt tūrisma industriju?
ASV ir paredzēts piešķirt vairākus miljardus – gan aizdevumu, gan depozītu, gan vienkārša atbalsta formātā – tūrisma, ēdināšanas un viesnīcas uzņēmumiem, kurus vīrusa izplatība ir skārusi vissmagāk. Tajā pašā laikā ASV Ceļošanas asociācija brīdina, ka kopējie zaudējumi varētu būt lēšami ap 910 miljardiem dolāru no valsts IKP. Vairāki štati jau atceļ ceļošanas aizliegumus, jo tūrisms ir svarīgs to ienākumu avots. Tikmēr citi tādus bija ieviesuši tikai uz neilgu laiku. Piemēram, Florida, kas ir populārs galamērķis gan pašmāju, gan starptautiskajiem ceļotājiem tika slēgusi savas slavenās pludmales vien uz īsu brīdi.
Eiropā šo tūrisma krīzi visvairāk jutīs trīs valstis, kuras vīruss ir skāris vissmagāk – Itālija, Francija un Spānija.
Kopā šīs valstis piesaista teju pusi no kopējā tūristu skaita, kuri iebrauc no valstīm ārpus Eiropas Savienības. Pašsaprotami, ka šī nozare ir svarīga daļa no minēto valstu ekonomikas. Saskaņā ar 2019. gada Eiropas Komisijas publicēto pētījumu tūrisms veidoja 5,91% (Itālija), 7,06% (Spānija) un 7,27% (Francija) no šo valstu IKP. Janvārī Apvienoto Nāciju Pasaules tūrisma organizācija publicēja apkopojumu, kurā secināts - ieņēmumi no tūrisma pieaugs par 3 - 4%. Šī brīža aprēķini rāda, ka ieņēmumi saruks par 20 - 30%. Turklāt kopā ar Vāciju šajās valstīs atrodas gandrīz puse visu no tūrisma atkarīgo biznesu Eiropas Savienībā.
Citādi pieeju ir atraduši viesnīcu nozarē strādājošie. Kamēr vairums vietējo mēroga viesnīcu ir tikušas slēgtas daudzās pasaules vietās, tādas globālās franšīzes kā ''Marriott'', ''Hilton'' u.c., lielāko daļu savu īpašumu cenšas turēt atvērtas. Tā kā ceļošanas ir tik ļoti ierobežota, tad viesnīcas piedāvā dažāda veida pakalpojumus. Gan Latvijā, gan cituviet viesnīcas ir izteikušas piedāvājumu tiem, kam nepieciešams pašizolēties. Tāpat arī tiek piedāvātas īpašas atlaides un pat bezmaksas numuriņi cilvēkiem, kuri strādā tiešā saskarē ar vīrusu vai tā inficētajiem. Tādā veidā viesnīcas nodrošina sava darba nepārtrauktību; globālās ķēdes – arvien parāda uzticību saviem lojālajiem viesiem.
Tajā pašā laikā ir attīstīti vairāki veidi, kā ceļot, neizejot no savām mājām. Pasaules valstis ir vienojušās kopīgā iniciatīvā padarīt savus populārākos apskates objektus pieejamus virtuālajā vidē. "Google Arts and Culture" lapā ir iespējams virtuāli izstaigāt kā pilsētas, tā muzejus, apskatīt pasaulslavenu mākslinieku gleznas un redzēt zemūdens ekosistēmas piedāvātos brīnumus. Papildus tam iespējams ielūkoties prestižākajos pasaules muzejos – sākot no Luvras līdz pat Ermitāžai.
Kā ziņo Apvienoto Nāciju Industriālās attīstības organizācija, ekonomiskā recesija šobrīd ir lielāka, nekā sākumā tika prognozēts.
Sākotnēji tika lēsts, ka Covid-19 vīruss ietekmēs aptuveni 25 miljonus strādājošo visā pasaulē. Šobrīd šis skaitlis jau ir pieaudzis līdz 2,7 miljardiem, kas veido teju 80% no kopējā darbaspēka. Tas nozīmē, ka arī “atlabšanas periods” būs daudz grūtāks. Tā kā vīruss turpina izplatīties, lai gan samazināts tā izplatības ātrums, ir grūti prognozēt, kā valstis individuāli un pasaule kopumā atkopsies no šī trieciena.
Eiropas Komisija un Eiroparlaments vilcinās pieņemt kādus konkrētus pasākumus, kas palīdzētu glābt grimstošo industriju. Ir piedāvātas vairākas iniciatīvas, kas sevī ietver gan finansiālu atbalstu, gan pāreju uz kuponu sistēmu naudas atgriešanas vietā. Neviens no šiem plāniem nav guvis pietiekami lielu atbalstu. Šī nespēja izlemt var rezultēties ne tikai ar vairāku miljardu zaudējumu, bet pat Eiropas tūrisma industrijas sabrukumu. Vīruss, visticamāk, ievērojami sadārdzinās ceļošanu nākotnē.
Pandēmijas dēļ no tirgus potenciāli var pazust lielākā daļa vietējo tūroperatoru un lēto aviokompāniju, kuras ceļošanu ir padarījušas tik pieejamu.
Aviokompāniju liktenis ir neskaidrs
Tikmēr viena no pasaulē lielākajām un prestižākajām aviokompānijām “Emirates” ir pirmā, kura sākusi pasažieru veselības izmeklējumus tieši pirms lidojuma. Tiek veiktas speciālas Covid-19 analīzes uz vietas lidostā, lai pārliecinātos, ka cilvēks neapdraud citu pasažieru veselību. Tāpat aviokompānija, balstoties uz sociālās distancēšanās norādījumiem, ir mainījusi pasažieru iekāpšanas procesu, padarot to “vīrusa necaurlaidīgu”.
Tajā pašā laikā viena no lielākajām aviokompānijām Eiropā “Lufthansa” meklē palīdzību vairākās valstīs. Tā ir paziņojusi par vairāk nekā 1,2 miljardu eiro lielu zaudējumu pirmajā ceturksnī. Martā vien pārdošanas apjoms samazinājās par teju 50%. Krīzes dēļ kompānija piedzīvo ne tikai lielus zaudējumus, bet tā potenciāli atrodas uz bankrota robežas. “Lai gan mums ir iekrājumi atlikti šādām ārkārtas situācijām, lai uzturētu šo milzīgo kompāniju, dienā ir vajadzīgi vairāki miljoni eiro tehniskiem un cita veida tēriņiem. Valdības atbalsts šobrīd ir pats svarīgākais. Tikai tas palīdzēs kompānijai izdzīvot,” paziņoja “Lufthansa” valdes loceklis Karstens Sfors.
Tikmēr Īrijā bāzētā lidsabiedrība “Ryanair” saglabā pozitīvu skatu nākotnē. Tās izpilddirektors izteicies, ka jau līdz septembrim kompānija varētu izpildīt ap 80% no sava sākotnējā mērķa. Taču to var apturēt Īrijas valdības pieņemtie lēmumi. Lai gan pagaidām nekādu konkrētu lēmumu par aviosatiksmes ierobežošanu nav, daudzviet Eiropā ir izskanējis piedāvājums lidmašīnās likt atstāt vienu sēdvietu starp pasažieriem brīvu. “Ryanair” pārstāvji uz šo iniciatīvu skatās skeptiski, uzsverot, ka tādā veidā viņi negūst nekādu peļņu. Tāpēc, ja šādi noteikumi stāsies spēkā, kompānija lidojumus neatsāks. Tomēr maija vidū lidsabiedrība paziņoja, ka no 1. jūlija atjaunos 40% lidojumu.
Pašmāju aviokompānija “airBaltic” paziņojusi par savu gatavību atsākt lidojumus uzriez pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas. Lidsabiedrības mājaslapā jau iespējams rezervēt lidojumus uz vairākiem Eiropas galamērķiem. Vīrusa izraisītās krīzes dēļ “airBaltic” nācās atbrīvot 700 darbiniekus. Kā norādīja kompānijas priekšsēdētājs “visam atlaistajam personālam tiks nodrošināta iespēja atsākt darba attiecības, tiklīdz pieprasījums pēc lidojumiem atkal pieaugs”. Tikmēr premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzsver, ka lidojumus ir nepieciešams atsākt pakāpeniski un tas būtu jādara visai Eiropai kopīgi.
