Piecu gadu termiņu plānots noteikt arī bankas prezidenta vietniekam un padomes locekļiem, un viena un tā pati persona šajos amatos varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Šāda kārtība atbilstu vispārpieņemtajai praksei un normatīvajiem aktiem, kas paredz iestāžu vadītāju iecelšanu amatā uz pieciem gadiem, iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atzīmēja komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.
Patlaban Latvijas Bankas prezidenta, viņa vietnieka vai padomes locekļu pilnvaru termiņš ir seši gadi, un šos amatus var ieņemt neierobežotu termiņu skaitu.
Likumprojekts paredz, ka līdzšinējais Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis savus amata pienākumus varēs pildīt līdz sešu gadu pilnvaru laika beigām vai brīdim, kad Saeima viņus ir atbrīvojusi no amata.
Saeimā atbalstīts arī priekšlikums no sešiem līdz četriem samazināt valdes locekļu skaitu, un tas rosināts, lai varētu optimizēt Latvijas Bankas administratīvo pārvaldību. Plānots, ka šāda kārtība stāsies spēkā nākamā gada 1. martā.
Ar likuma grozījumiem paredzēts uzdot Ministru kabinetam līdz nākamā gada jūnija beigām sagatavot un iesniegt Saeimā likuma grozījumus, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai. Plānotajā apvienošanas procesā būs jāievēro monetārās politikas, finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarība, paredz likuma grozījumi.
Saistībā ar plānoto Latvijas Bankas un FKTK apvienošanu par grozījumu virzību Saeimā atbildībā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūgusi valdību līdz nākamā gada 30. jūnijam Saeimā iesniegt izvērtējumu par FKTK pievienošanu centrālajai bankai.
Lai izmaiņas varētu stāties spēkā, tās Saeimā jāpieņem vēl trešajā lasījumā.
