Covid-19 krīzes pārvarēšanai un seku mazināšanai valdība 2020. gadā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru atbalstam piešķīra 45,5 miljonus eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tai skaitā 35,5 miljoni eiro tika piešķirti trijās atbalsta programmās, no kuriem izlietoti 84%.
Veicot pārbaudi par šo līdzekļu pieprasījuma aprēķinu un aplēsēm, secinājusi, ka tie balstījās uz ievērojami negatīvāka scenārija iestāšanos, nekā vēlāk izrādījās.
“Greizs bija tas, ka tas bija pārmērīgs. Tātad atbalsta apmērs pārsniedz reālos iespējamos zaudējumus. Un tādā veidā faktiski mēs esam valsts budžeta līdzekļus, kas šobrīd jau aizņemti, līdzekļi arī. Faktiski uzdāvinājuši pa virsu tam, ko šie uzņēmumi būtu vienkārši normālos apstākļos, bez jebkādas krīzes strādājot, saņēmuši,” skaidroja valsts kontrolieris Rolands Irklis.
Rolands Irklis arī uzsvēra – lopkopjiem neesot bijis arī papildnosacījumu, piemēram, par nodokļu nomaksas pierādīšanu vai citu pārkāpumu neesamību, kā tas bijis citu nozaru uzņēmējiem.
Valsts kontrolieris gan atzīst, ka lēmumi par atbalstu ir politiski un formālu tiesību aktu pārkāpumu neesot. Tomēr aicina nākotnē šādu rīcību vairs neatkārtot.
Atbalstīto nozaru ieņēmumu faktiskais samazinājums nemaz nebija tik liels kā Zemkopības ministrijas (ZM) sākotnēji prognozētais. Līdz ar to atbalsta maksājumi no valsts budžeta gan kompensēja nozaru ieņēmumu samazinājumu, gan arī atsevišķām lauksaimniecības nozarēm palielināja ieņēmumus.
Latvijas Radio intervijā Valsts kontrolieris Rolands Irklis norādīja, ka kopumā lauksaimniecības nozari krīze nav skārusi tik smagi kā citas nozares.
Revīzijā secināts, ka “divās no trim atbalsta programmām pieprasījums bija pavisam neliels, un neizlietotie līdzekļi apmēram 10 miljonu eiro apmērā tika pārvirzīti uz trešo programmu – atbalstam ienākumu stabilizēšanai noteiktu lopkopības nozaru lauksaimniekiem”, piemēram, par piena govīm, par gaļas liellopiem, par nobarojamām cūkām, kurā bija plānoti 19 miljoni eiro, bet atbalstam tika izmaksāti 26 miljoni eiro.
Kā kritērijs atbalsta saņemšanai sākotnēji bija noteikts ieņēmumu kritums vismaz par 20%, taču tam daudzi nekvalificējās, un vēlāk to samazināja par 5%, kas ļāva saņemt naudu arī tiem, kam tas nebija vajadzīgs. ZM to pamatoja ar nepieciešamību noteikt līdzīgu atbalsta likmi kā Lietuvas lauksaimniekiem, tādējādi palielinot Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju.
Rezultātā atbalstam kvalificējās visas noteikumos minētās lauksaimniecības nozares. Vienlaikus atbalsta kopējais apmērs un atbalsta likme par katru lauksaimniecības dzīvnieku tika noteikti tādā apjomā, lai kompensētu lielāko daļu no 20% ieņēmumu krituma, secinājusi VK.
Revidenti norādījuši – lai arī situācija bija labvēlīgāka, nekā prognozēts, ZM nepārskatīja nozaru lauksaimniekiem noteiktās atbalsta likmes. Tādēļ pie ieņēmumu faktiskā samazinājuma, kas vairumā gadījumu bija mazāks, nekā plānots, valsts atbalsta maksājumi ne tikai kompensēja nozares ieņēmumu samazinājumu, bet pat palielināja ieņēmumus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu periodiem.
Piemēram, pēc revidentu aplēses, valsts atbalsts piena lopkopības nozarē par vismaz 7,3 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumu samazinājuma apjomu. Un, ņemot vērā, ka divās citās atbalsta programmās līdzekļi palika pāri, radās iespēja pagarināt atbalsta periodu – tas tika izmaksāts gan augustā, gan decembrī.
Ienākumu stabilizēšanas atbalsta kopējais saņēmēju skaits bija 9040, maksimālais atbalsta apmērs – 100 000 eiro.
“Šo atbalstu Lauku atbalsta dienests izmaksāja automātiski, balstoties uz reģistra datiem par lauksaimniecības dzīvniekiem. ZM bija aprēķinājusi katras nozares iespējamo ieņēmumu kritumu, bet nebija paredzēts vērtēt ne individuālo atbalsta saņēmēju ieņēmumu izmaiņas, ne nodokļu parādus,” secināja revīzijā.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas pamatnostādnes, kuras nosaka, ka glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsts ir viens no visvairāk ekonomiku un konkurenci kropļojošiem valsts atbalsta veidiem, VK pēc noslēgtās pārbaudes aicinājusi Ministru kabinetu turpmāk rūpīgāk izvērtēt nozarēm piešķirtā valsts atbalsta nosacījumus, lai novērstu tā iespējamo nelabvēlīgo ietekmi un veicinātu valsts izdevumu efektivitāti.
Irklis prognozēja, ka visticamāk, naudu no lauksaimniekiem neatprasīs, jo viņi bija labticīgie ieguvēji, bet jāgaida rīcība no valdības un ZM.
ZM revidentu atziņām nepiekrīt. Ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība) pauda, ka lauksaimnieki šoreiz ir cietuši gan aizvērtu robežu dēļ, gan tāpēc, ka līdz ar viesnīcu un skolu slēgšanu vairs netika patērēti piena produkti. “Lauksaimnieki ir tie, kas ļoti baro valsti ar nodokļiem. Un atbalsts brīdī, kad piena cena mazinājās par vairāk nekā 10 centiem, manuprāt, ir atbilstošs tā laika situācijai,” sacīja Eglīts.
Tāpat viņš norādīja, ka izmaksāto pabalstu lauksaimniekiem ministrija nepieprasīs atmaksāt.
Zemkopības ministrija norādīja, ka vairākās nozarēs tieši Covid-19 krīzes dēļ uz laiku pilnīgi aprāvās eksports. Un tieši piešķirtais finansējuma apjoms ļāvis atbalstīto nozaru uzņēmējiem pārorientēties uz citiem tirgiem.
“Mūsu ieskatā šis atbalsts viennozīmīgi ļāva mūsu lauksaimniekiem gan noturēties virs ūdens, gan arī saglabāt savu konkurētspēju. [..] Manuprāt, tajā brīdī, kad uz jautājumu būt vai nebūt nozarē, tur lietderība bišķi pazūd,” auda Eglīts.
