VM paziņojumā medijiem norādīja, ka, lai ieviestu solidāru līdzdalību veselības aprūpē un novērstu Latvijas nodokļu maksātāju diskrimināciju pēc nodokļu maksāšanas statusa, VM sabiedriskajai apspriedei nodevusi sagatavotos priekšlikumus, kas ļaus ieviest ilgtspējīgu un vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, kas tiek nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem.
Iepriekš Saeimā pieņemtie grozījumi paredz, ka Ministru kabinetam jāizstrādā un līdz šā gada 31. martam Saeimā jāiesniedz likumprojekts. Ministrijas izstrādātais priekšlikums nosaka, ka 1% sociālā iemaksu likme veselības aprūpei tiks attiecināta ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem, piemēram, mikrouzņēmumiem, patentmaksu veicējiem un autoratlīdzību saņēmējiem.
Vienlaikus virkni personu grupu, piemēram, bērnus, pensionārus, represētas personas, bezdarbniekus, personas ar invaliditāti un citas, turpinās apdrošināt valsts.
Turklāt šis saraksts papildināts ar vairākām jaunām grupām, piemēram, iemaksas nebūs jāveic cilvēkiem, kas kopj pilngadīgu personu, kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte, skaidroja VM.
Šobrīd darba ņēmēji, kuri maksā sociālās iemaksas, sniedz lielāku artavu veselības aprūpes nodrošināšanā, jo 1% no sociālajām iemaksām tiek novirzīts veselības aprūpes finansēšanai. Vienlaikus ir virkne darba ņēmēju, par kuriem saistībā ar nodarbinātības formu tiek veiktas sociālās iemaksas, bet par kuriem netiek veiktas iemaksas veselības aprūpei - autoratlīdzību saņēmēji, patentmaksas maksātāji, mikrouzņēmuma darbinieki, sezonas laukstrādnieki, pašnodarbinātie (veic iemaksas 5% apmērā pensiju apdrošināšanai).
Lai novērstu minētās atšķirības, kuras nav objektīvas un rada diskrimināciju, VM sagatavoja plānotās izmaiņas, kas otrdien, 15. janvārī, nodotas sabiedriskajai apspriedei. Priekšlikumi iesniedzami līdz 27. janvārim.
Ja plānotās izmaiņas stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra, plānots, ka nākošgad finansējums veselības aprūpei palielinātos par aptuveni 17,5 miljoniem eiro, atzīmēja VM.
VM atgādina, ka, veicot grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, valdība pērn maijā atbalstīja veselības ministres Ilzes Viņķeles ("Attīstībai/Par!") ierosinājumu likvidēt divu grozu veselības aprūpes sistēmu un to aizstāt ar vienotu veselības pakalpojuma klāstu. Vienlaikus tika dots uzdevums sniegt priekšlikumu ilgtspējīgai sistēmai, ko ieviest vienlaikus ar izmaiņām nodokļu politikā no 2021. gada.
KONTEKSTS:
Sociālā nodokļa maksātājiem no 2018. gada sociālais nodoklis palielināts par 1%, un šīs iemaksas novirzītas veselības aprūpes finansēšanai, bet nodokļu maksātājiem valsts solīja pilnu apmaksātu veselības pakalpojuma grozu. Visus valsts apmaksātus pakalpojumus saņemtu arī 21 īpaši valsts aizsargāta iedzīvotāju grupa, kā arī cilvēki, kas brīvprātīgi iemaksāja apdrošināšanas iemaksas. Pārējiem valsts apmaksātu tikai pamatpakalpojumus.
Taču izrādījās, ka informācijas tehnoloģiju (IT) sistēma nebija gatava "sašķirot" pacientus, jo valsts datu bāzes nav saslēgtas kopā. Tāpēc divu grozu modeli Saeima sākotnēji atlika līdz 2019. gada 1. jūlijam, bet vēlāk veselības apdrošināšanas sistēma atlikta līdz 2021. gadam. Līdz tam laikam bija iecerēts izveidot viena groza sistēmu un noteikt sociālās apdrošināšanas iemaksu veselībai 1% apmērā visiem, kuri gūst ienākumus no darba.
