Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde Latvijas Televīzijai (LTV) apstiprināja, ka kriminālprocesā, kas sākts pēc „Norvik” bankas iesnieguma pret ar Igaunijas investoriem saistīto uzņēmumu „Winergy”, aizdomās turamā statuss piemērots deviņām personām.
Policijā aizdomās turamo vārdus neatklāj, taču LTV rīcībā esošā informācija liecina, ka viņu vidū varētu būt Andrus Petersons, Tīna Petersone, Alari Piperals, Ilze Bērziņa, Henri Treude un Jānis Vanks.
Jānis Vanks, kurš ir „Winergy” izpilddirektors, apstiprināja, ka viņam, tāpat kā Petersonam un Bērziņai, kas ir „Winergy” darbinieki, statuss piemērots. Savukārt „Winergy” dalībnieka uzņēmuma pārstāvis Henri Treude, pēc Vanka teiktā, šādu statusu neesot ieguvis, taču ir zināms, ka viņš ticis uzaicināts sniegt liecības. Par citiem viņš runāt nevarot, jo tie nav kompānijas pārstāvji.
„Winergy” pārmetumus noliedz un norāda, ka tieši banka uzņēmumam radījusi zaudējumus, vienā brīdī aizdevumu atprasot pilnībā. Uzņēmums rakstiskajā atbildē norāda:
"Pieņemto [policijas] lēmumu neatzīstam. (..) Lai cik tas dīvaini neizklausītos, policija nevar paskaidrot, kas tad īsti ir noticis, kas ir aizdomu priekšmets. (..) Fakts, ka šajā kriminālprocesā nebija nekādas būtiskas virzības pusotra gada garumā, taču pēkšņi uzreiz pēc starptautiskās prasības iesniegšanas tika lielā steigā veiktas gan kratīšanas, gan piemēroti statusi, diezgan acīmredzami norāda uz valsts varas resursu nelietderīgu izmantošanu. Tiesībsargājošās iestādes, lobējot AS “Norvik banka” intereses, lai formāli attaisnotu savu pusotra gada garumā ilgstošo SIA “Winergy” darbības faktisko paralizēšanu, tai skaitā, piemērojot tiesību ierobežojumus pretēji Kriminālprocesa likuma normām un tā mērķim, izvēlējusies soļus, kas vēl ievērojamāk pasliktina valsts pozīcijas starptautiskajā tiesvedībā, kuru “Winergy” īpašnieks uzsācis pret Latvijas valsti."
"Winergy" īpašnieks Indreks Kuivaliks prasību pret Latviju iesniedza, jo uzskata, ka valsts, arī caur spiedienu no tiesībsargājošajām iestādēm, pārkāpusi Latvijas un Igaunijas valdību noslēgto līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību. No Latvijas puses vadošā iestāde tiesvedībā ir Valsts kanceleja. Vai un kā kriminālprocesa attīstība ietekmē lietu, tajā neatklāj. Kancelejā norāda, ka šie saistīti ar valsts aizstāvības pozīcijas taktiku, un tā ir ierobežotas pieejamības informācija.
Vēstīts, ka kriminālprocesā sākts 2013.gadā un tajā tiek izmeklēta iespējamā naudas izkrāpšana no „Norvik” bankas, paņemot aizņēmumu un to neatdodot. Turklāt, izkrāpšanas shēmā piedalījušies bankas darbinieki.
Arī Jānis Vanks, kurš tagad ir „Winergy” pārstāvis, aizņēmuma izsniegšanas brīdī, strādājis bankā kā klientu menedžeris. Pēc bankas teiktā, krāpšanas shēma ir sarežģīts, kurā bez „Winergy” iesaistīta virkne citu uzņēmumu. Taču vienkāršoti to skaidrojot - bankas ieskatā nauda, lai saistības nebūtu jāpilda un nauda jāatdod, izkrāpta, izmantojot dažādus pārskaitījumus, maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesus.