Izdevumi veselības aprūpei 2018.gadā Latvijā bija 5,9% no valsts iekšzemes kopprodukta. Tas bija gandrīz divas reizes mazāk nekā tādās attīstītās valstīs kā, piemēram, Vācija un Zviedrija. Tajā pašā laikā izdevumi par medikamentiem Latvijā veido 27,4% no kopējiem izdevumiem veselības aprūpei, kas bija viens no augstākajiem rādītājiem OECD dalībvalstīs. Salīdzinot kopējos izdevumus veselības aprūpei un izdevumus medikamentu iegādei, EM secināts, ka viens no faktoriem lielajiem izdevumiem zāļu un medikamentu iegādei ir medicīnas pakalpojumu ierobežotā pieejamība, proti, notiek simptomātiska cīņa ar sekām, nevis cēloņiem.
Darba grupas pētījumā secināts, ka par spīti tam, ka ražotāju piedāvātās zāļu cenas Latvijā vidēji ir vienas no zemākajām, tās patērētājiem izmaksā dārgāk, nekā kaimiņvalstīs. Kā vienu no šādas situācijas iemesliem EM min tirgus koncentrāciju, jo savstarpējā konkurence ir samazinājusies, aptieku skaitam kopumā nemainoties.
"Medikamentu lieltirgotavu starpā ir konkurences trūkums, un, lai to risinātu, ir jāpārskata gan regulējums, gan šobrīd darbojošies cenu veidošanās mehānismi," pauž ekonomikas ministrs.
Veiktās tirgus izpētes rezultāti liecina, ka 94% medikamentu izcelsme ir no 10 galvenajām medikamentu lieltirgotavām. Papildus tam identificēts, ka medikamenti ārpus kompensācijas sistēmas, kam ražotāji nodrošina samazinātu cenu, bieži nenonāk pie Latvijas gala patērētāja, jo lieltirgotavas tos eksportē, nodrošinot sev lielāku peļņu. Pacientu organizāciju pārstāvji norādījuši arī uz noteiktu medikamentu vai medicīnas ierīču nepieejamību kādā noteiktā vai noteiktas ķēdes aptiekā, kas samazina viņu tiesības kā pacientiem izvēlēties attiecīgos produktus, kā arī ierobežo konkurenci cenās un medikamentu izvēlē.
Darba grupa konstatējusi vēl vienu būtisku aspektu - kaut arī statistiski aptieku skaits ir samērā liels, tomēr ir vērojama to koncentrācija ap ārstniecības iestādēm un pilsētās.
Kritiska situācija ir ar diennakts aptieku izvietojumu Latvijas teritorijā, un nereti Latvijas lielajās pilsētās netiek nodrošināta pacientiem nepieciešamā farmaceitiskā aprūpe nakts stundās.
Darba grupas ieskatā, lai risinātu identificētās problēmas:
- Būtu jāpārskata regulējums aptieku izvietojumam, atceļot aptieku skaita ierobežojumus lielajās pilsētās, kā arī nosakot par pienākumu vispārējā tipa aptiekām, kuras atrodas diennakts neatliekamo palīdzību sniedzošās ārstniecības iestādēs, arīdzan noteikt par pienākumu strādāt visu diennakti. Tas radītu vienu centralizētu veselības aprūpes punktu, kurā ir pieejama gan neatliekamā medicīniskā palīdzība, gan arī kvalitatīva farmaceitiskā aprūpe.
- Ražotājiem, kuru medikamenti ir iekļauti Latvijas Republikas zāļu reģistrā, būtu jādeklarē standarta līgumi ar lieltirgotavām Zaļu valsts aģentūrā (ZVA), lai nodrošinātu nediskriminējošus līguma nosacījums tirgū, tādējādi ražotājam aizliedzot dot papildu atlaides vai apmaksāt reklāmas pasākumus, kuri nav paredzēti standarta līgumā un nav attiecināmi uz visiem tirgus dalībniekiem. Būtu arī jānosaka liegums ražotājiem neslēgt līgumus ar lieltirgotavām, kuras izpilda vispārējos līguma nosacījumus.
- Lai varētu novērst uzraudzībā konstatētās zāļu īstermiņa pieejamības problēmas, būtu nepieciešams noteikt prasību lieltirgotavām, kurām ir tiešas piegādes līgumi ar ražotājiem, nodrošināt papildu zāļu krājumus atbilstoši trīs mēnešu patēriņa apjomam, kas atbilstu spēkā esošajam normatīvajam regulējumam par iespēju saņemt aptiekā zāles triju mēnešu lietošanas kursam.
- Būtu nepieciešams izveidot kontroles sistēmu (reģistru), kas ļautu operatīvi pārbaudīt krājumu apjomu lieltirgotavās, lai savlaicīgi novērstu zāļu nepieejamības risku aptiekām un pacientiem iespējamās zāļu izvešanas dēļ. Šī sistēma varētu būt integrēta ar e-veselības sistēmu un arī paredzēt iespējamību pārbaudīt, vai lieltirgotavas nediskriminē aptiekas tādēļ, ka tās nav integrētas ar konkrētu lieltirgotavu. Veidojot un aktualizējot šādu reģistru ar tirgus dalībnieku sniegtajiem datiem, atbildīgajām institūcijām būtu ne tikai iespēja kontrolēt zāļu krājumu un izvešanas riska balansu, bet arī efektīvāk izvērtēt dažādu līmeņu tirgus dalībnieku un patērētāju sūdzības par zāļu īstermiņa pieejamību.
Darba grupa aicinās Veselības ministriju izskatīt iespēju virzīt grozījumus speciālajā regulējumā, kas paredzētu aptieku licenču iegūšanas ierobežojumus gadījumos, kad šie darījumi nav pakļauti kontrolei atbilstoši Konkurences likumā noteiktajam apvienošanās regulējumam. Tāpat būtu jāizskata kompensējamo medikamentu saraksta paplašināšana, jāveido stimulējoši apstākļi medikamentu ražošanas apjoma palielināšanai, kā arī jāpārskata medikamentu aizvietošanas mehānismi un jāpārskata aptieku un aptieku filiāļu izvietošanas kritēriji, norāda EM.
Nākamo darba grupas sanāksmju laikā plānots pārrunāt arī nozares skatījumu uz ziņojumā publicētajiem ieteikumiem.
KONTEKSTS:
Latvijas Radio rubrikā "Farmācijas neredzamā vara" jau pirms nepilniem trīs gadiem vēstīja par vairākām problēmām farmācijas jomā, tostarp par aptieku tīklu izplešanos un mazo aptieku nonākšanu lielo ķēžu rokās, par to, ka Latvijā populārās bezrecepšu zāles bieži dārgākas nekā Igaunijā un Lietuvā, par medikamentu pārdošanas praksi aptiekās un citām.
Nupat pēc tirgus izpētes ar saviem secinājumiem nākusi klajā Konkurences padome (KP). Tā secinājusi – pat ja zāļu ražotāji medikamentiem Latvijā nosaka zemākas cenas nekā Lietuvā un Igaunijā, cenu veidošanas mehānisma dēļ Latvijas patērētājiem zāles var izmaksāt dārgāk. Tāpēc KP rosina atbildīgās institūcijas veidot jaunu mehānismu, kas Latvijas patērētājiem kompensējamos un nekompensējamos medikamentus padarītu finansiāli pieejamākus.
