Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš iepriekš paudis, ka zemnieku organizācijas pašlaik runā ar valdību par iespēju nākamā gada budžetā piešķirt 30 miljonu eiro atbalstu graudkopjiem, jo augusta spēcīgo lietavu dēļ raža ir stipri cietusi un būtiski pieaugušas graudu kaltēšanas izmaksas.
Savukārt ministrijas Lauku atbalsta attīstības departamenta direktore Liene Jansone otrdien, 4.oktobrī, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atzina, ka šis gads nav bijis labs lauksaimniekiem, un ministrija plāno sākt maksāt platībmaksājumu avansus jau no 16.oktobra, lai zemnieki varētu norēķināties ar piegādātājiem.
Tāpat ministrija strādā pie tā, lai nākotnē zemnieki varētu apdrošināt sējumus arī pret spēcīgiem lietiem, jo šobrīd šāda riska apdrošināšana nav pieejama. Tāpat nākamgad plānots investīciju atbalsts graudu kalšu jaudu palielināšanai un kombainu iegādei, stāstīja Jansone.
Bet par 30 miljonu eiro piešķiršanu nav diskusiju, jo jāskatās budžeta kontekstā un jāsaprot, ka valstī ir daudz arī citu problēmas, norādīja Jansone.
Viņa atgādināja, ka 2006.gadā bija pēdējais gads, kad valdība maksāja kompensācijas par sausumu un lietavām, un tad valdība uzdeva izstrādāt apdrošināšanas programmu, un pakāpeniski apdrošināšanas apjomi palielinās.
Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons savukārt raidījumā “Krustpunktā” sacīja, ka laika apstākļu dēļ gads bija dramatisks, lietavas apgrūtināja ražas novākšanu, palielināja izdevumus kaltēšanai, un arī kavēja nākamo kultūru iesēšanu, norādīja
Trons pastāstīja, ka šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, ražas apjomi saruks ar 20% - 30%. Savukārt graudu cenas samazinājās par 20%. Bet šogad, salīdzinot ar 2014.gadu, cenas krita pat par 40% - 50%.
Zemnieku saeima cer, ka bankrotu nebūs, jo bankas pašlaik ir saprotošas, un kopīgiem spēkiem izdosies sameklēt risinājumus.
Iespējams, nākotnē varētu apdrošināt arī lietavu riskus, notiek sarunas, ka to varētu apdrošināt, bet jāsaprot, ka šis produkts būs padārgs.
Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra speciālistu veiktā ražas prognozēšana liecina, ka graudu kopraža šogad bijusi 2,5 miljoni tonnas, kas ir par pusmiljonu tonnu mazāk, nekā pērn. Pērn graudiem arī bija labāka kvalitāte, šogad augusta lietavu rezultātā daļa graudu sadīga jau uz lauka, daļa sakrita veldrē, un liela daļa labības, ko izdevās novākt, ir derīga tikai lopbarībai.
Zemnieki prognozē, ka kopumā augkopībā šī gada sekas ilgi būs jūtamas, vispirms jau tas attieksies uz nākamā gada ražu, jo sējas laikā septembrī savukārt iestājās sausums.
“Ziemāji, kas ir ielikti, nav labos augšanas apstākļos, pleķaini lauki, vietām nav sadīdzis, ne tā labākā sēkla visur iesēta, jo arī sēklu nevarēja augustā nokult, sēklu lauki arī bija sākuši dīgt,” skaidroja biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja – Burmistre.
Nav arī uzkrāta drošības spilvena, jo graudu cenas bijušas zemas, un iespēju robežās graudkopības kooperatīvi nākuši palīgā piensaimnieku kooperatīviem, kam klājies vēl grūtāk.
“Tas, ko var palīdzēt, tas attiecas uz nekustamā īpašuma nodokli, kur pašvaldībām prasām nākt pretī un dot atlaides, zinot, kuros reģionos saimniekiem bija visgrūtāk. Nākampavasar daudzām saimniecībām trūks apgrozāmo līdzekļu, līdz ar to tās būs sarunas ar bankām, sarunas ar valdību par lētākiem kredītresursiem, apgrozāmiem līdzekļiem un valsts atbalsts, par ko notiek sarunas, kā to sadalīt starp nozarēm,” piebilda Zemnieku saeimas pārstāve.
Zemnieku saeima iesniegusi Zemkopības ministrijai sarakstu, kurā uzskaitīta vēlamā palīdzība graudkopības nozarei.
Jau ziņots, ka pēc spēcīgiem lietiem augustā graudu kvalitāte ir ļoti slikta, graudu raža samazinājusies, bet izmaksas pieaugušas. Lai arī lija tikai nedēļu, nokrišņu intensitāte bija pārāk liela, un papildu izmaksas kaltēšanai sasniedz 140 eiro uz hektāru, tāpat radušās papildu degvielas izmaksas.
Pēc lietavām nokultie graudi ir sadīguši un derēs tikai lopbarībai, to nācies secināt gan pašiem zemniekiem, gan graudu uzpircējiem. Papildus šīm nedienām graudiem ir ļoti augsts mitruma līmenis, tāpēc kaltes strādā ar pilnu jaudu.
Tāpēc zemnieki runāja par iespējamo atbalstu graudkopjiem, kas varētu būt 30 miljoni eiro gadā.
