Par pirms aptuveni pusgada uzpircējiem atdotajām 139 aitām zemnieku saimniecības “Krūmiņi” saimnieks Bogdans Suleimanovs naudu - 12 000 eiro - nav saņēmis līdz šim brīdim. Ar aitu audzēšanu viņš nodarbojas jau 30 gadu, bet neko tādu neesot pieredzējis.
Lai pārdotu aitas, sākotnēji zvanījis uzņēmumam “Baltic Calves”, kas pērk lopus, ar iepirkumu vadītāju Jāni Kapaču it kā vienojušies par darījumi, jau tikuši gatavoti dokumenti, bet tas tā arī nav noticis, un uz saimnieka zvaniem atbildes arī nav bijis.
“Un vēl pēc mirklīša atzvanīja cits cilvēks, nosaucās Kaspars Rutkis, ka ir Jāņa Kapača draugs, un Jānis nevar aitas paņemt, viņš gatavs paņemt – varot kaut rīt,” atceras Suleimanovs.
Saimnieks piekritis. Sākumā gan samulsis, ka dokumentos norādīts cits uzņēmuma nosaukums – “Latgales gaļsaimnieks”, taču saņēmis skaidrojumu, ka viss tāpat saistīts. Aitas aizvestas, it kā uz kautuvi, bet jau vēlāk šķetinot notikušā detaļas, Suleimanovs atklājis, ka arī tur ne viss ir tīrs, dokumenti safabricēti, un runa nav tikai par nesamaksātu naudu.
“Atradu, ka no tiem dokumentiem piecas aitas vispār ir neeksistējošas, tās aitas ir man, vienā reizē, kad viņš bija, es paņemu arī sev un nokāvu savām vajadzībām, pa to laiku, kamēr mēs ķērām viņam aitas, viņš paņēma no tām aitām norakstīja krotālijas, un pielika pie šī dokumenta,” stāsta saimnieks.
Tāpat daži numuri dokumentos ierakstīti divreiz, un aitu saimnieks aplēsis, ka tādējādi no dokumentiem kaut kur pazudušas 19 aitas, kuras tālāk uzpircējs visdrīzāk realizējis nereģistrēti.
Suleimnovs uzskata, ka par notikušo atbildīgs Kaspars Rutkis, kura paraksti ir arī uz visiem dokumentiem.
Sazvanīt viņu LTV neizdevās, jo, izdzirdot, ka ar viņu vēlas runāt žurnālisti, viņš sarunu uzreiz pārtrauca.
Sazvanīt neizdevās arī “Latgales gaļsaimnieku”, kas ir tikai pirms gada dibināts uzņēmums, un tā reģistros norādītais telefona numurs vairs neeksistē.
Tikmēr Jānis Kapačs, uz kuru atsaucās Kaspars Rutkis, skaidro – Rutki pazīst, bet pieļāvis tikpat lielu kļūdu kā citi, ar viņu sasaistoties. Viņa uzņēmuma autoritāte un vārds esot izmantoti un tā esot mācība gan cietušajiem zemniekiem, gan citiem, ka nedrīkst slēgt darījumus ar maz zināmiem uzņēmumiem, no kuriem nav garantijas naudu saņemt. Ziņas un iepriekšējā darbība ir jāpārbauda, un vienkārši kādam ticēt uz vārda un solījumiem nevar.
“Tad jau jebkurš no mums var iet stāstīt, ka esmu pazīstams ar to un to, un to, un pirkt lopus un izmantot savu veiklo mēli, un izkrāpt no cilvēkiem, un to variantu un veidu ir ļoti daudz, kā to izdarīt, un šis ir tikai viens no piemēriem, kā tas ir noticis,” saka Kapačs.
Valsts policijā atzīst – jābūt piesardzīgiem. Šis nav vienīgais gadījums, un par līdzīgām lietām kriminālprocesi ierosināti visā Latvijā.
“Šobrīd mēs esam pieprasījuši visus kriminālprocesus, kas saistīti ar krāpšanām, kuru laikā tiek izkrāpti lopi – gan aitas, gan teļi, gan jēri, gan liellopi. Un šobrīd mēs apvienojam visus materiālus un izmeklējam kontekstā,” atklāj policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes nodaļas priekšnieks Māris Priednieks.
“Es arī domāju, ka tālākā izmeklēšanā atklāsies vēl kaut kas, vairāk materiālu, un būs vēl vairāk kriminālprocesu,” pieļauj Māris Priednieks.
Daudz vairāk policija gan šobrīd pastāstīt nevarot, jo izmeklēšana ir tikai sākumstadijā. Esot jāsaprot, vai šajos gadījumos notikušais jāskatās civiltiesiskā kārtā - kā nemākulīgi vadīts, neveiksmīgs bizness, kādēļ ar piegādātājiem nevar norēķināties, vai apzināti radīta krāpšanas shēma, lai tas izskatītos pēc nemākulīga biznesa. Un tad jau tam būtu nozieguma raksturs.