Pieaugot lauksaimniecības platībām un samazinoties dabīgajām barošanās vietām, gājputnu nodarītie bojājumi sējumiem vērojami ik gadu. Taču šoreiz tie īpaši lieli, jo Latvijā pavasaris ir neierasti garš, bet ziemeļos vēl saglabājas aukstās gaisa masas.
Tādēļ migrējošās zosis pirms atgriešanās savās ziemeļu ligzdošanas vietās ilgāk uzkavējas Latvijā.
Putnu vērotājiem par to, protams, prieks, bet zemnieki satraucas, ka viņu sējumi pārtapuši par zosu ēdamistabu. Un aizbaidīt tās nav nemaz tik viegli.
Tādēļ zemnieki vēlas, lai viņiem atļautu sējumus sargāt ar ieročiem rokās, kā tas jau notiek citās valstīs. Portālā manbalss.lv pat sākta parakstu vākšana par atļauju pavasaros zosis medīt.
“Bija saruna ar agronomiem, kuri piedalījās lauku apskatē Krievijas pierobežā. Ierodoties pie lauka, tās zosis aizlidoja uz Krievijas pusi. Tur atskanēja daži šāvieni, un pēc 10 minūtēm tās zosis bija atpakaļ. Tas ir konkrēts piemērs, vai letālā baidīšana darbojas vai nedarbojas,” stāstīja biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvis Mārtiņš Trons.
Latvijas Dabas aizsardzības pārvalde gan norādīja, ka jau pašlaik zemniekiem ir tiesības saņemt izņēmuma atļauju zosu šaušanai.
“Tas ir kā izņēmums nogalināt atsevišķas zosis, lai veicinātu to, ka zosis baidās no cilvēka, baidās no šāviena trokšņa. Vairāk reaģē uz cilvēku un vairs šai laukā neatgriežas,” skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode.
Taču šogad neviena šaušanas atļauja nav izsniegta, jo iesniedzējam vispirms jāpierāda nodarīto zaudējumu apmērs un jāapliecina, ka izmantoti visi iespējamie alternatīvie risinājumi.
Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes un “Zemnieku saeimas” aplēsēm migrējušo putnu uzlidojumos cietuši sējumi 3000 hektāru platībā.
Naudas izteiksmē nodarīti zaudējumi aptuveni 1,2 miljonu apmērā. Tuvākajās nedēļās summa vēl tiks precizēta, lai valdībā iesniegu kompensāciju pieprasījumu.
