Ziemas rapsis Latvijā iesēts vairāk nekā 3000 hektāros, un tas viss šajās dienās jānovāc, jo lauki tūdaļ jāsagatavo nākamajai sējai, ko nedrīkst nokavēt.
ZS "Ceriņi" saimnieks Rūdolfs Mackēvičs paredz, ka raža būs laba, bet, būdams pieredzējis zemnieks, viņš spriedumos ir piesardzīgs, kamēr graudi nav novākti.
"Citus gadus jau 9.augustā kulšanu varēja beigt, tagad tikai iesāksim, un ievilksies līdz 20.datumam," atzīst zemnieks.
Zemgalē kuļ visi, kas var, un Elejā pie graudu pieņemšanas punkta jau uz šosejas veidojas gara rinda. Galvenokārt zemnieki ved nokulto rapsi, bet ir arī kviešu kravas. Pieņemšanas punkts rekonstruēts, tagad ir stipri lielākas jaudas, zemniekiem ilgi rindā nebūs jāstāv.
"Rapsis nevienam neliek vilties, kvalitāte ļoti laba, laiks tuvu ideālam, vairs nav jākaltē, eļļa ļoti laba. Sen nebijām redzējuši tik kvalitatīvu rapsi un arī cenas nav sliktas," atzīst Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) “Latraps “ ģenerāldirektors Edgars Ruža.
Biržās šobrīd rapša tonna maksā 360 eiro - par 15% vairāk nekā pērn. Kviešu tonna maksā180 eiro.
"Pirmās kviešu kravas ir ienākušas. Jā, varbūt par agru ir sākts kult...ir bažas, lai nesākas nokrišņi, jo agrās šķirnes ir sakritušas veldrē. Ja sāks līt, tad var palikt pavisam nenovācamas," nosaka Ruža.
Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) speciālisti prognozē, ka šogad Latvijas kopraža varētu sasniegt 2,6 miljonus tonnu - tas ir par 15% vairāk nekā pērn.
"Ir tieši tas teiciens – druvā minūte dārga. Zemgalē un Kurzemē kulšana iet pilnā sparā, sazvanīju arī Daugavpili, ir sākts rapsis un pirmās kviešu šķirnes. Alūksnē un Gulbenē sāk izmēģināt, un Balvos ir pirmie zemnieki, kas mēģina kult rapsi," klāsta LLKC vadītājs Mārtiņš Cimermanis.
Pasaulē kopumā ir trešā lielākā raža pēdējo 20 gadu laikā. Ukrainā gan raža zemāka nekā citkārt un arī cenas zemas – zem 80 eiro par tonnu.
"Neraugoties uz sausumu, Krievijā, Spānijā, Francijā un Vācijā sola ražu un platību pieaugumu. Cenas pieturas stabilas un nekādi lielie lēcieni neprognozējas. Jāskatās, kas notiks ar lopkopību, jo lopkopība ir lielākais graudu noņēmējs. Eiropā, arī Vācijā krīt piena cenas, patēriņš uz lopbarību varētu sarukt, kas izdarīs spiedienu uz graudu cenām," piebilst Cimermanis.
Jebkurā gadījumā maizīte, ko cep no kviešu un rudzu miltiem, būs. Tāpat būs Latvijā audzēti griķi un auzu pārslas, miežu iesals alum un rapšu eļļa. Un, iespējams, ka mūsu pašu laukos audzētie produkti dārgāki nekļūs.
