Lauksaimnieku organizācijas nopietni nobažījušās par to, ka daudzi uzņēmumi ir uz bankrota robežas un gatavi lopus izpārdot. „Protams, poļi rīt, parīt viņus nopirks un aizvedīs projām, bet mums jādomā, lai nozare būtu ilgspējīga. Mēs esam sacēluši labas fermas, mēslu krātuves, sapirkuši robotus, bet šodien nav piena cenas. Risinājumi ir jārod. Tāpēc mēs griežamies pie Eiropas Komisijas (EK), lai nebūtu tā, ka vienu dienu mēs laukos kaut ko ceļam, bet otru dienu visu likvidējam,” teica Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
Baltijas valstu lauksaimnieku vēstulē EK aicināta ieviest pasākumus līzinga nosacījumu uzlabošanai, birokrātijas mazināšanai, kā arī stiprināt atbalstu jaunu eksporta tirgu apgūšanai. „Tie ir dažādi atbalsta mehānismi, ko mēs ceram sagaidīt, lai palīdzētu lauksaimniekiem izdzīvot krīzes situācijās un turpināt darbu. Tā varētu būt dažādu ievedmuitu atcelšana vai tarifu samazināšana lauksaimniecības tehnikām vai augu aizsardzības līdzekļiem,” saka Latvijas Lauku konsultāciju centra Eiropas Savienības (ES) projektu koordinatore Anna Ērlihe.
Pērnā gada nogalē piensaimniecības nozare saņēma vairāk nekā 43 miljonu eiro lielu atbalstu gan par ciltsdarbu, gan par slaucamajām govīm.
Jau ziņots, lai novērstu lauksaimniecības uzņēmumu bankrotu vilni, Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas nosūtījušas vēstuli ES lauksaimniecības komisāram Filam Hoganam ar lūgumu ieviest virkni pasākumu, kas palīdzētu mazināt smago tirgus krīzi Baltijas reģionā.
