Salacgrīvas novada ZS "Robežnieki" saimniece Ieva Alpa-Eizenberga norāda, ka viņas saimniecībā labība ir nokulta, bet problēmas ir ar ziemāju sēju.
"Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir, kā ir - lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70% labības laukus," zināja teikt lauksaimniece.
"Likumsakarīgi - arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs, bet nav variantu.”
KS "Mūsmāju dārzeņi” priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa norāda, ka augusts Kurzemē un Zemgalē bija sauss, un pilnvērtīgai augu veģetācijai vitāli trūka mitruma. Savukārt šobrīd, kad ir jāvāc raža, ir pārāk mitrs un lietains. Pretēja situācija ir Latgalē un Vidzemē, kur vēss un mitrs bija visu vasaru un arī šobrīd situācija nav uzlabojusies.
"Ražas novākšana ir apgrūtināta - ar traktortehniku uz lauka uzbraukt ir neiespējami, tehnika vairāk tiek lauzta, nekā novākta raža. Ja augustā vēl cerējām uz siltu un saulainu septembri, tad šobrīd visas cerības ir izzudušas," teica Strazdiņa.
Pēc viņas teiktā, siltumu mīlošo augu veģetācija ir apstājusies, jo naktīs gaisa temperatūra samazinās līdz +6, +7 grādiem. “Uz kabaču un gurķu ražu vairāk varam necerēt. Tāpat ir jāsāk novākt ķirbjus, jo augšana tāpat ir apstājusies un jebkurā brīdī var būt pirmās salnas. Šobrīd vajadzētu sākt vākt kartupeļus, bet, lai ziemai tos kvalitatīvi uzglabātu, trīs dienas pirms novākšanas nedrīkst būt lietus,” sacīja Strazdiņa.
"Kopumā šis gads ir skarbs un pēdējo dienu laikapstākļi liecina, ka ne tikai pret lauksaimniekiem Latgalē un Vidzemē, bet arī Kurzemē un Zemgalē,” piebilda KS "Mūsmāju dārzeņi” vadītāja.
Kuldīgas novada ZS “Jokas” saimnieks Jānis Uzulēns atzina, ka Kurzemē pēdējās divas nedēļas mazākas vai lielākas lietavas ir katru dienu. Pagājušās nedēļas nogalē nokrišņu daudzums bijis salīdzinoši ļoti liels.
"Jau vairāk nekā nedēļu kombaini uz laukiem nav bijuši un jebkuri citi lauku darbi ir apgrūtināti. Nav iespējams nedz apstrādāt augsni ziemāju sēšanai, nedz iesēt pašus ziemājus. Šobrīd Kurzemē nav nokulti aptuveni 40% labības lauku, savukārt no kopējām platībām iesēti tikai 15%-20% ziemāju.
Arī otro vai trešo pļāvumu lopbarībai nav iespējams sagatavot – lauki ir pārāk mitri, lai traktortehnika uz tiem varētu uzbraukt,” teica Uzulēns.
Līvānu novada SIA "Sutru ogu dārzs” agronoms Kristaps Kunrads atzina, ka pēc milzīgajām lietavām, kas Latgalē un daļā Vidzemes radīja plūdus, ir pagājušas vairāk nekā trīs nedēļas, bet situācija būtiski nav uzlabojusies.
“Ilgu laiku pie gatavajām mellenēm nebija iespējams piekļūt, kā rezultātā pārgatavojās aptuveni divas tonnas melleņu. Ja vidēji tirgus cena ir 6-7 eiro/kg, tad zaudējumus varam aprēķināt 12 000-14 000 eiro robežās. Šobrīd ūdens līmenis ir mazinājies, tomēr ogu lasīšana joprojām notiek ar garajiem gumijas zābakiem un ogas negatavojas, kā cerēts, jo vitāli trūkst saules un siltuma,” teica Kunrads.
