Līdz šim Latvijā varētu būtu novākti 80% graudaugu, bet apmēram 20% vēl ir uz lauka. Visu šā gada ražu, visticamāk, graudkopji šogad nevarēs novākt. Graudu kopraža šogad Latvijā varētu būt divi miljoni tonnu, piebilda Lazdiņš.
Viņš atzina, ka problēmas lauksaimniekiem ir arī tā saukto zaļināšanas prasību izpildei nepieciešamo laukaugu, piemēram, pupu novākšanu. Zemnieki gan cer, ka lietavas mitēsies un varēs vēl novākt vismaz daļu kultūraugu.
Lazdiņš atzina, ka lauksaimnieki cer uz Eiropas Savienības (ES) atbvalstu. Nosacījumi paredz, ka, lai varētu pretendēt uz ES atbalstu, zaudējumu apmēram jābūt noteiktam procentam no iekšzemes kopprodukta. Tiem Latvijas gadījumā būtu jābūt aptuveni 140 miljoniem eiro.
"Zemnieku saeimas" vadītājs gan atzina, ka ir iespēja izmantot norādi, ka zaudējumiem, par kuriem tiek piešķirtas ES kompensācijas, jābūt noteiktā reģionā. Plūdi radījuši zaudējumus visā Baltijas reģionā un šo argumentu plānots izmantot sarunās par ES atbalstu.
Jau ziņots, ka problēmas ar ražas novākšanu ir lauksaimniekiem visā Latvijā. Zemkopības ministrija (ZM) pieļauj kopā ar Igauniju un Lietuvu vērsties pēc palīdzības Eiropas Komisijā.
Pēc augusta plūdiem ārkārtas situācija izsludināta lauksaimniecībā Latgalē, kā arī vairākos novados Vidzemē un Zemgalē. Tagad arī vairāki Sēlijas novadi lūdz izsludināt ārkārtas situāciju saistībā ar lietavu nodarītajiem postījumiem lauksaimniekiem. Zemkopības ministrija jau saņēmusi vēstules no Neretas un Apes novadu pašvaldībām, un to gatavo arī Viesītes novads.
