Zemkopības ministrijas rosinātie grozījumi ciršanas noteikumos, kas cita starpā atļauj cirst arī pēc diametra tievākus kokus nekā līdz šim, raisījuši asas debates sabiedrībā. Īpaši aktīvi pret tiem iebilst vides organizācijas un radošās inteliģences pārstāvji.
Ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) savus oponentus uzaicinājis uz sarunu mežā.
Ministrijas ieskatā dabas draugi, kuri atklātā vēstulē pieprasīja apturēt grozījumus, vadījušies no mirkļa emocijām un nav pietiekami informēti.
Tādēļ piektdien viņi tika aicināti uz izglītojošu ekskursiju kopā ar politiķiem un mežiniekiem. Tās laikā meža nozares pārstāvji skaidroja, ka grozījumi skaršot salīdzinoši nelielas meža platības. Un vispār – Ziemeļvalstīs, ko Latvija min sev par paraugu, piemēram, Somijā, noteikumi esot daudz liberālāki.
“No šī ir uztaisīta pārāk liela drāma. Esmu dzirdējusi, ka tagad cirtīsim tievus kokus un jaunus kokus. Mēs patiešām plānojam samazināt diametru par dažiem centimetriem, bet mēs nedarām neko vairāk kā mūsu kaimiņvalstīs,” klāstīja Latvijas Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore Aiga Grasmane.
“Ir labi, ka sabiedrībā aktīvi cilvēki nāk ar savu viedokli un izsaka savas bažas. Jebkurā gadījumā sabiedrības kopējais labums mums jāņem vērā, pieņemot jebkurus regulējošos noteikumus vai likumus,” savukārt pauda ministrs Gerhards.
Ministrs uzsvēra – ar grozījumiem vienlaikus tikšot aizlāpīts caurums, kas ļauj meža īpašniekiem ar nelielām viltībām tikt pie ciršanas atļaujām.
Turklāt pastiprinātas prasības pēc izciršanas atjaunot mežu ar kvalitatīviem stādiem. Tomēr no savas ieceres ļaut cirst tievākus kokus ministrija nedomā atteikties.
Dabas draugi jau bija rēķinājušies ar šādu nostāju, tādēļ Zemkopības ministrijas rīkoto ekskursiju lielākoties ignorēja. Uz to ieradās tikai viena no atklātās vēstules parakstītājām - dramaturģe Lelde Stumbre. Un arī viņu mežinieku argumenti nepārliecināja.
“Es dzirdēju, redzēju vairākas prezentācijas, kur man tiek parādīts, ka viss ir kārtībā. Man pat tika pārmests, ka esmu parakstījusi kaut kādu mistisku, ļaunu vēstuli, kas ir apvainojusi mežiniekus. Es nevienu negribēju apvainot, bez šaubām!” sacīja Stumbre.
“Tas, kas ir rakstīts šajā vēstulē, tas tā arī ir - meži nav ne burkānu lauks, ne biešu lauks!” uzsvēra Stumbre.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus savukārt skaidroja, ka “iemesls, kādēļ mēs nepiedalījāmies tajā pasākumā, ir tas, ka ir skaidrs – tur nekas jauns netiks pateikts”.
“Ir sasieti kopā noteikumi par tievāko koku ciršanu ar atjaunošanas noteikumiem. Ir teikts – jā, mēs atjaunosim ļoti kvalitatīvus mežus. Tas nekas, ka tā atjaunošana arī būs vairāk kokrūpnieku, nevis dabas interesēs.
Bet neviens nesaka, kā būtu, ja mēs pastiprinātu atjaunošanas prasības, bet neļautu cirst tievākus kokus,” norādīja Ķerus.
Biologs norāda – ja meži tiks izcirsti jaunākā vecumā, tad no tiem pazudīs ne vien dažādas putnu un dzīvnieku sugas, bet arī mellenes, kas pilnvērtīgi atjaunojas simtgadīgos priežu mežos.
Pret tievāku un jaunāku koku ciršanu iebilst Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tādēļ asas diskusijas par šo jautājumu gaidāmas arī valdībā.
