Pēc viņas teiktā, no Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" nupat publicētā ziņojuma izriet, ka būtiskākie pārmetumi Latvijai saistīti ar to, ka caur Latvijas bankām finansēti masu iznīcināšanas līdzekļi Ziemeļkorejā un citās starptautiski bīstamās valstīs.
"Tas ir jautājums par mūsu valsts drošību. Tas nav vairs jautājums par ekonomisko izaugsmi. Tas ir jautājums par mūsu valsts drošību un to, vai mēs atļaujam bankās un citās finanšu institūcijās atrasties tādām naudām, par kuru izcelsmi mums ir bažas. Ļoti nopietnas bažas ir ne tikai mums, bet arī starptautiskajai sabiedrībai. Mēs nerunājam šeit vairs par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.
Mūsu lielākā problēma, un es aicinu visus tos, kas vēl līdz šim, gatavojoties vēlēšanām un vēlētos nokļūt valdībā vai Saeimā, nav izlasījuši šo "Moneyval" ziņojumu, izlasīt to līdz galam.
Mūsu būtiskākie pārmetumi, ka caur mūsu bankām tika finansēti masu iznīcināšanas līdzekļi Ziemeļkorejā un citās starptautiski bīstamās valstīs," teica Znotiņa.
Viņa atzina, ka Latvijai gada laikā ir jāuzrāda būtisks progress naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku novēršanā. Līdz 5.septembrim plānots izstrādāt plānu ar pasākumiem, kurus īstenojot, varētu uzrādīt progresu attiecīgo risku novēršanā. Šo plānu 11.septembrī plānots virzīt skatīšanai Finanšu sektora attīstības padomē un pēc tam – arī valdībā. Pēc tam plānots sākt ieviest plāna pasākumus.
Znotiņa atzina, ka sadarbības trūkums starp tiesībsargājošajām iestādēm ir galvenā problēma un viens no priekšnoteikumiem, lai varētu šo progresu uzrādīt. Gada laikā Latvijai ir jāparāda, ka tā saprot naudas atmazgāšanas, terorisma finansēšanas, masu iznīcināšanas līdzekļu finansēšanas riskus, kā arī jādemonstrē atbilstoša rīcība finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībā un, ja būs nepieciešams, arī sodīšanā.
Ja Latvija nenovērsīs riskus, tad sevi "izolēs – kļūs par baltu punktu kartē", brīdināja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja.
Pēc dienesta vadītājas teiktā, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests dara visu, ko var, taču riskus varēs novērst sadarbībā ar citām tiesībsargājošajām iestādēm.
KONTEKSTS:
Ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus ceturtdien, 23.augustā, klajā nākuši Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti. Tādēļ valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, kas nozīmē, ka, nespējot uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli, Latvija var nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā. Nākamā "Moneyval" atskaite būs pēc gada.
Šis nebija pirmais negatīvais vērtējums Latvijai, runājot par naudas atmazgāšanas apkarošanu. Nepietiekamu kontroli iepriekš pārmeta arī ASV. Pēc ASV Finanšu ministrijas ziņojuma gada sākumā darbību nācās beigt "ABLV Bank", kurai pārmeta naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai un nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
