Nepieciešamās izmaiņas Saeimas sēdē pamatoja "Jaunās Vienotības" pārstāvis Andrejs Judins.
"Arī advokāts ir atbildīgs par lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā. Un tas nozīmē, ka, ja mēs gribam, lai kriminālprocess notiktu pēc iespējas ātrāk, ir ļoti svarīgi, lai arī advokāts netraucētu lietas izskatīšanai. Nav noslēpums, ka mūsu tiesvedība, kas prasa ilgu laiku, ļoti bieži saistīta ar to, ka advokāts nevar piedalīties procesos, uzņemas pārāk lielu slodzi, slimo, un tā tālāk, un tā tālāk," sacīja Judins.
Viņam iebilda pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems, kurš pats iepriekš bijis advokāts.
"Nav statistikas, ka lietas tiek novilcinātas advokāta dēļ visās lielākajās tā saucamajās krimināllietās. Tā puse, kura tiek apsūdzēta, nekavē lietas izskatīšanas gaitu. Arī advokāti tajās lietās nekavē lietas izskatīšanas gaitu. Problēma ir tajā, ka mums vienkārši kriminālprocesuālās normas un kriminālprocess pats par sevi ir uzbūvēts tāds, ka tas ļoti pagarina procesu," sacīja Gobzems.
Vai tiešām advokāti nemēdz apzināti novilcināt lietu izskatīšanu? Gobzemam ir taisnība, ka statistikas nav.
Tieslietu padome līdz rudenim plāno analizēt, kāpēc krimināllietu izskatīšana bieži ilgst gadiem.
Deputāts Gobzems savu apgalvojumu pamatoja tikai ar vienu piemēru - nupat pirmajā instancē izskatīto Zolitūdes lietu. Tā ilga sešus gadus, taču tiesas un prokuratūras pārstāvji atzina, ka procesa dalībnieki bijuši disciplinēti. Ilgais laiks tika skaidrots ar lietas apjomu un juridisko sarežģītību.
Pārskatot mediju arhīvus, "Re:Check" secināja, ka virkne lielo lietu tomēr ieilgušas arī advokātu darbības dēļ.
Tikai pagājušonedēļ pirmās instances spriedumu nolasīja Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietā, kuru sāka iztiesāt 2013. gadā. Apsūdzību uzturošais prokurors Māris Leja laikrakstam "Latvijas Avīze" kā vienu no iemesliem minēja aizstāvības stratēģiju novilcināt izskatīšanu. Taktika – nepamatots pieteikums prokurora noraidīšanai, pretenzijas pret tulku, neierašanās uz nozīmētajām tiesas sēdēm.
Par apzinātu novilcināšanu ar advokātu slimības lapām vairākkārt tika runāts arī bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica kukuļošanas lietā. Taču visbiežāk apsūdzības uzturētāji apzinātu procesa kavēšanu pārmetuši Ventspils domes vadītājam Aivaram Lembergam, kurš apsūdzēts korupcijā un citos smagos noziegumos. Šī krimināllieta pirmajā instancē tiek skatīta kopš 2009. gada.
"Ne jau tiesa pārkāpj šo saprātīgo termiņu. Pats Aivars Lembergs pārkāpj šo saprātīgo termiņu," tā pirms pāris gadiem Latvijas Radio sacīja prokurors Jānis Ilsters. Toreiz Lembergs pārsteidza, mēnešiem ilgi lasot savas liecības. Citos procesos tas prasa ne vairāk kā dažas dienas.
"Manā praksē nav bijuši tādi gadījumi, kad apsūdzētais tik ilgi liecina. Šeit viņš nodarbojas ar ļoti lielu demagoģiju. Tiesa ir vairākas reizes pateikusi, lai viņš liecina par faktiskiem apstākļiem – vai viņš piedalījās lēmumu pieņemšanā, vai viņš parakstīja. Viņš tos ignorē," teica prokurors Ilsters.
Citas Lemberga lietā izmantotās metodes - negaidītas prasības papildu liecinieku nopratināšanai, ilgstošā procedūrā notikusi advokātu maiņa, arī slimošana. Pirms pāris gadiem ilgo izskatīšanu krimināllietās pētīja LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens". Tas secināja, ka slimības lapas advokātiem ir izplatītākais veids, kā tiek panākta sēžu pārcelšana. Arī apsūdzēto slimošana, advokātu komandējumi un aizņemtība citos tiesas procesos.
Kāpēc aizstāvības puse tā mēdz darīt? Likums ļauj tiesai mīkstināt sodu vai pat to nepiemērot, ja nav ievērotas apsūdzēto tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Tas nozīmē, ka lietas ilgāka izskatīšana apsūdzētajiem var būt arī izdevīga.
Secinājums: Gobzemam nav gluži taisnība, ka advokāti nevilcina tiesu procesus un vaina ir tikai procesa uzbūvē.
